4054. latviešu darba rota Gissenē
4054. latviešu darba rotas uzdevums, Amerikas armijas apgādes depo Gissenē, bija gādāt lai viss vajadzīgais nonāk pareizās armijas vienībās.
ID numurs: |
1093 | |||||||||||
Nosaukums: |
4054. latviešu darba rota Gissenē | |||||||||||
Avots: |
Alfreds Ûdenāns | |||||||||||
Vieta: |
* Vieta neatrodās sarakstā | |||||||||||
Zona: |
Amerikāņu zona | |||||||||||
Datums: |
1948. gadā. | |||||||||||
Cilvēki fotogrâfija: |
Alfreds Ûdenāns - gaida darba sākšanu. | |||||||||||
Apraksts: |
Vīrietis formas tērpā stāv pie koka barakas, aiz viņa ir smaga mašīna | |||||||||||
Stāsts: |
4054. latviešu darba rotas uzdevums, Amerikas armijas apgādes depo Gissenē, bija gādāt lai viss vajadzīgais nonāk pareizās armijas vienībās. | |||||||||||
Avota DP vēsture : |
Alfreds Ûdenāns stāsta: Esmu dzimis un uzaudzis kalēja ģimenē. Tēvs Jānis Ûdenāns un māte Lote Ûdenāne, dz. Puida un divas māsas. Katram bērnam pēc skolas darbiem bija savs pienākums. Man, kā zēnam tas atradās tēva kalēja darbnīcā. Darīju visu kas vien man bija pa spēkam. Pēc tam bija arī brīvie brīži. Tā augdams iemācījos tēva amatu. Pēc skolas apguvu specialitāti Jaunpils zirgu apkalēju skolā, kuŗ direktors bija veterinārārsts Dr. Andrejs Palms un darbu vecākais instruktors Jurjēvics. Pēc skolas 1941. gada vasarā strādāju pie tēva, bet ar vācu ienākšanu tēvam neatļāva nodarbināt otru kalēju. Pāris mēnešus mācījos Rīgas arodskolā, kuŗ atkal darba pārvalde neļāva mācības turpināt. Mani draugi man ieteica meklēt darbu vācu kaŗa remontu darbnīcā, HARLAN Co. Tur nostrādāju vienu gadu līdz kad mani mobilizēja latviešu leģionam, 1943. gada 10. novembrī. Kopā ar Rīgas puišiem aizbraucām uz apmācībām Vaiņodē. Vaiņodē, formējot rotas, apzināja amatniekus, darba sadalei. Uz jautājumu, kas prot apieties ar zirgiem pacēlās tikai dažas rokas. Tad prasīja ikvienam, kas ko prot. Es teicu, ka esmu kalējs. Par to ļoti priecīgs bija rotas komandieris kapt. Indulēns. Pirms aizbraucām no Vaiņodes man uzdeva atbildību par visiem transporta zirgiem un es biju bataljona kalējs. Apmācību laikā, mūsu otrā bataljona uztura katlā bija iebērta inde. Ïoti daudz saslima. Pirmais bataljons pārņēma sardzes dienestu no otrā bataljona. Laimīgā kārtā visi atveseļojās. Acīmredzot indes deva bija par mazu. Vainīgo atrada un sodīja. Tas bija, šim nedarbam uzpirkts karavīrs no Latgales, kuŗš bija nozīmēts virtuves darbos. Frontē, „Novoj-Sokolniki” apkārtnē iebraucām 1943. gada 24. decembrī, Ziemassvētku vakarā. Vilis Janums bija mūsu pulkvedis un mēs bijām daļa no latviešu leģiona 15. divīzijas. Tur Krievijā sākās manas kaŗa gaitas un turpinājās līdz 1944. gada vasarai. Tad 15. ‘to divīziju pārcēla Pomerāniju, Vācijā, kuŗ atkāpšanās cīņas līdz Šverīnai, Meklenburgā, līdz 1945. gada 2. maijam, kad mūsu vienība padevās amerikāņu armijai. Pēc šī laika biju gūsteknis Putlosā un Zedelheimā, līdz 1946. gada 26. maijam. 1947. gada 27. martā, uz ASV armijas kapteiņa Moxley ierosinājumu nodibināja 4054 latviešu darba rota (tā saucamie melnie, jo mēs valkājām melnas uniformas). Pēc trīs mēnešu apmācībām Manheimā, rota tika komandēta uz Gīsseni, Hesenes apgabalā. Gīssene atradās liela ASV bruņoto spēku apgādes depo. Mūsu uzdevums bija apgādāt ASV armijas vienības ar vajadzīgiem materiāliem un daļām. Rotu komandēja kapteinis Ēriks Biezaitis. Tā mēs dzīvojām, strādājām, dziedājām un maršējām līdz 1949. gadam, kad rotu sadalīja. Iemīļotā dziesma bija: Gīssenē pie Lānas upes Dzīvoja reiz letiņi Ēda konservētas pupas Čangaļi un Ventiņi. Daļu no mūsu rotas nosūtija uz Hanavas būvniecības inženieru rotu, kuŗu komandēja pulkvedis Saulītis. Pēc gada atkal daļu no mums nosūtīja uz franču zonu, Kaiserlautenā. 1947. gadā iepazinos ar Mirdzu Malinu un laulības noslēdzām 1949. gada 24. decembrī. 1950. gada rudenī Mirdzai bija 3 mēšu ilgs valsts eksāmenu laiks Justus Liebig augstskolā, Gissenē, Vet. Med. Fakultātē. Pēc tam 1951. gadā sākām gatavoties izceļošanai uz ASV. Mani atkal pārcēla uz Hanavu, kuŗ es atvaļinājos no melniem 1951. gada 23. maijā. Vāciju atstājām jūnija vidu un Detroitā iebraucām 1951. gada 29. jūnija agrā rītā stundā. Stacijā mūs sagaidīja amerikāņu mācītājs Dr. Harry Wulfs no Lutheran Charities un mūsu galvotāji Kramiņu ģimene. | |||||||||||
Fotogrâfiju autors: |
Nezinams. | |||||||||||
Fotogrāfiju izmērs: |
598 x 874 pixels, 39 KB | |||||||||||
Other photos from the donor: |
Donora bildes | |||||||||||
Līdzīgas bildes |
|
|||||||||||
