Karogu uzvilksana - IRO filmas uzņemšana
Ârija Gulbis Saleda raksta: "IRO uzņēma filmu par "dīpīšiem" un lika visai nometnei stāvēt ap karogu. Laiks bija draņķīgs un lietains un viss placis bija dubļos. Latvieši bija uzbūvējuši koka "trotuārus" uz kā staigāt no vienas barakas uz otru. Tā ceremonija tika filmēta un rādīta Amerikā kā ziņas notikums. Tādas ziņas tika rādītas pirms katras filmu izrādes kino zālēs jo TV vel nebija katram mājās - 1948. gada."
ID numurs: |
1113 | |||||||||||
Nosaukums: |
Karogu uzvilksana - IRO filmas uzņemšana | |||||||||||
Avots: |
Ârija Gulbis Saleda | |||||||||||
Vieta: |
Kleinkeca (Kleinkötz) | |||||||||||
Zona: |
Amerikāņu zona | |||||||||||
Datums: |
1948. gads | |||||||||||
Cilvēki fotogrâfija: |
||||||||||||
Apraksts: |
Karogu uzvilksana, cilvēki stāv ap karogu masta, fonā vienstāvu ēka, karogs ir liels, garens Latvijas karogs | |||||||||||
Stāsts: |
Ârija Gulbis Saleda raksta: "IRO uzņēma filmu par "dīpīšiem" un lika visai nometnei stāvēt ap karogu. Laiks bija draņķīgs un lietains un viss placis bija dubļos. Latvieši bija uzbūvējuši koka "trotuārus" uz kā staigāt no vienas barakas uz otru. Tā ceremonija tika filmēta un rādīta Amerikā kā ziņas notikums. Tādas ziņas tika rādītas pirms katras filmu izrādes kino zālēs jo TV vel nebija katram mājās - 1948. gada." | |||||||||||
Avota DP vēsture : |
Ârija Gulbis Saleda raksta: “Ģimenes vārds ir Gulbis (Ludvigs, Elizabete un meita, Ârija). Latvijā tēvam bija lauku māja Kokneses pagastā pie Valmieras "Glumas".Mēs dzīvojām Kleinketzas nometnē no 1945. gada augusta līdz 1950. gada martam. Māte bija Liepājas operas soliste un bieži uzstājās nometnēs uzvedumos,baznīcā un korī. Nometnē dzīvoja arī viena dziedātāja, man atmiņā vārdā Ķesteris vai Šleseris, ar kuru viņa reizēm dziedāja skaistus duetus. Mums bija divas klavieru skolotājas un manu sauca Šalmes kundze. Otrai vārdu aizmirsu. Pāris reizes mēs izbraucām uz kādu Ķēniņa Ludviga pili, Melno mezu, Zugspici vai Obersdorfu. Citādāk dzīve bija spartiska. Visapkārt bija meži kur mēs bērni gājām ogas un senes lasit. Arī Ginzas upe un viens ezeriņš bija tuvu kur mēs peldējām. Nometnē bija skautu, gaidu un guntiņu grupas un tās mūs nodarbināja cauru vasaru un deva lielu prieku. Katrai ģimenei bija viena istaba, vai nu barakas, kā mums, jeb pāri šosejai, "Muna" kur bija pārvērstas privātmājas, sadalītas lai katrai ģimenei būtu sava istabiņa. Dažas lielākās ģimenēs visi tika kopā vienā mājā. Nometnei bija viena atejas baraka sadalīta uz pusi, vīriešiem un sieviešiem. Viena virtuve, viena mazgātuve, bet katrs savā istabiņā varēja ielikt plīti un šo to uzvārīt. Vienā barakā bija skola un tur mēs mācijāmies līdz ģimnāzijas gadiem. Tiem kam bija jaiet ģimnāzijā bija jābrauc no nometnes prom. Nometnē svinējām Jāņus un piedalijāmies Minhenes Dziesmu Svētkos. Tas bija 1948. gadā. Mums bija latviešu baznīca un bērniem svētdienas skola. Pēc dzīves Vācijā mēs iebraucām Amerikā 1950. gadā 30. septembrī un apmetāmies Čikāgā. Vēlāk vecāki pārcēlās uz Colorado Springs kur abi ir apbedīti. | |||||||||||
Fotogrâfiju autors: |
||||||||||||
Fotogrāfiju izmērs: |
342 x 500 pixels, 105 KB | |||||||||||
Other photos from the donor: |
Donora bildes | |||||||||||
Līdzīgas bildes |
|
|||||||||||
