Skautu nometne.
Prieki ir cauri tagad tikai atliek braukt mājās no rajona skautu nometnes Vindsbahā netālu no Ansbahas DP nometnes. Nometnē piedalījās skautu pulciņi no Valkas DP nometnes (Skrundas 19.), Fišbahas DP nometnes (Trikātas 49.), Hersbrukas DP nometnes (Kuldīgas 50.), Rotenburgas DP nometnes (Ventas 108.), Dinkenbīles DP nometnes (Staburaga 98.) un Ansbahas DP nometnes (Lielvārdes 15.vienībām).
ID numurs: |
2574 | |||||||||||
Nosaukums: |
Skautu nometne. | |||||||||||
Avots: |
K. Stunda | |||||||||||
Vieta: |
Ansbaha (Ansbach) | |||||||||||
Zona: |
Amerikāņu zona | |||||||||||
Datums: |
1947. gada 12. jūlijā. | |||||||||||
Cilvēki fotogrâfija: |
||||||||||||
Apraksts: |
Zēni skautu formās darbojās pie teltīm. | |||||||||||
Stāsts: |
Prieki ir cauri tagad tikai atliek braukt mājās no rajona skautu nometnes Vindsbahā netālu no Ansbahas DP nometnes. Nometnē piedalījās skautu pulciņi no Valkas DP nometnes (Skrundas 19.), Fišbahas DP nometnes (Trikātas 49.), Hersbrukas DP nometnes (Kuldīgas 50.), Rotenburgas DP nometnes (Ventas 108.), Dinkenbīles DP nometnes (Staburaga 98.) un Ansbahas DP nometnes (Lielvārdes 15.vienībām). | |||||||||||
Avota DP vēsture : |
Daudzu skautu vadītāju dīpīšu gaitas un stāsti nav zināmi. Vadītājs K. Stunda, Latvijas laika vadītājs savu nekad neuzrakstīja, bet šīs fotogrāfijas no viņa skautu fotogrāfiju albuma (1945. līdz 1950. gadam) ļoti labi pauž viņa DP laika darbību, jo viņu iedvesmoja un vadīja latviešu skautu gars, kas ir izteikts vadītāja V. Klētnieka rakstā. Pašu spēkiem ( no grāmatas „Latviešu Skautisma Četrdesmit Gadi” ). „Tikko kaŗa vētras norima un izkaisītie latvieši paspēja sazināties vai pulcēties pārvietoto (DP) personu nometnēs, vienā pēc otras tur sāka dibināties skautu vienības. Tas notika gluži bez kāda pamudinājuma no ārienes - skautu vadītāji un bijušie skauti, redzēdami zēnus bez nodarbības, sāka ar tiem iet skautu rotaļās un vingrinājumos, degt ugunskurus un radināties skautu tikumos. Tikai vēlāk šo trimdas skautu vienību vadītāji sazinājās un apvienojas kopēja virsvadība. Tad arī pašpārvaldes iestādes atzina skautisma derīgumu un to atbalstīja. Savu atbalstu neliedza arī cittautu skautu brāļi un apgādes organizācijas. Tā 1945. gada vasarā latvieši sāka skautot Rietumvācijā, rudenī arī Zviedrijā un Dānijā, pat aiz gūsta dzeloņstiepļu žogiem Beļģijā; drīz sekoja Austrija. Gandrīz no nekā radās sava skautu literatūra, notika konferences un kursi, latviešu skauti varēja tērpties skautu tērpos, iekārtot savas latviskas mītnes un iet nometnes un sirojumos. Latviešu skautisms izrādījās par stipru ziemcieti, kas bija nevien brangi pārziemojis bargajā okupācijas un kaŗu ziemā, bet tūliņ necerēti sazēla un uzplauka. Tā trimdā skautisms latviešu jaunatnei kļuva vel pazīstamāks kā dzimtene, jo nebija neviena, kas to noēnotu. Latviska gara caurstrāvots, viņš radināja trimdas jaunatni skautu likumos un latviskos tikumos, lai tā nenoklīstu svešuma neceļos un neaizmirstu ceļu atpakaļ uz dzimteni. Iedams trimdas citzemju skautu pulkā, viņš arī tur pauda latviešu gara diženumu un saderības tikumu.” | |||||||||||
Fotogrâfiju autors: |
Nezinams | |||||||||||
Fotogrāfiju izmērs: |
750 x 506 pixels, 75 KB | |||||||||||
Other photos from the donor: |
Donora bildes | |||||||||||
Līdzīgas bildes |
|
|||||||||||
