Vīnertas nometne
Vīnertas latviešu bēgļu nometne pie Husuma, Ziemeļvācijā, Šlesvig-Holšteinā, angļu zonā. Vīnertas nometnē valdīja draudzība un izpalīdzība. Bēgļi jutās kā viena liela saime. Par nometnes priekšnieku ievēlēja Balodi, ģen. Baloža brāļa dēlu, kurš nometnē ieradās ar kundzi, dēliņu, un māti. Viņš vadīja nometni ar lielu noteiktību un meistarību. Nometnē tika nodibināta tautskola vai pamatskola, koris, dažādas nodarbības, gaidu un skautu grupas, pārtikas izsniegšanas vieta, virtuves darbinieku grupa, u.t.t. Tautieši izjuta cits cita tuvumu un atbalstu. Daudzi no viņiem bija pazaudējuši ģimenes locekļus.
Valodas skolotāja Irma Noriņa noorganizēja Vīnertas nometnes Kārļa Skalbes pamatskolu 1946. gada 23. aprīlī ar 20 skolniekiem un 3 skolotājiem. Skola sekmīgi pastāvēja vienu mācības gadu, līdz 1947. gada septembrim, kad nometni likvidēja un iedzīvotājus pārcēla uz Antverpas nometni pie Flensburgas kopā ar citām mazām nometnēm. Skolai nebija mācības līdzekļu, tā skolotāji darīja apbrīnojamu darbu, un skolēniem neiztrūka viens mācības gads.
Valodas skolotāja Irma Noriņa noorganizēja Vīnertas nometnes Kārļa Skalbes pamatskolu 1946. gada 23. aprīlī ar 20 skolniekiem un 3 skolotājiem. Skola sekmīgi pastāvēja vienu mācības gadu, līdz 1947. gada septembrim, kad nometni likvidēja un iedzīvotājus pārcēla uz Antverpas nometni pie Flensburgas kopā ar citām mazām nometnēm. Skolai nebija mācības līdzekļu, tā skolotāji darīja apbrīnojamu darbu, un skolēniem neiztrūka viens mācības gads.
ID numurs: |
5261 | |||||||||||
Nosaukums: |
Vīnertas nometne | |||||||||||
Avots: |
Maija Ikstruma (dz.Noriņa) | |||||||||||
Vieta: |
Hūzuma (Husum) | |||||||||||
Zona: |
Nezinu zonu | |||||||||||
Datums: |
1946. gadā | |||||||||||
Cilvēki fotogrâfija: |
||||||||||||
Apraksts: |
||||||||||||
Stāsts: |
Vīnertas latviešu bēgļu nometne pie Husuma, Ziemeļvācijā, Šlesvig-Holšteinā, angļu zonā. Vīnertas nometnē valdīja draudzība un izpalīdzība. Bēgļi jutās kā viena liela saime. Par nometnes priekšnieku ievēlēja Balodi, ģen. Baloža brāļa dēlu, kurš nometnē ieradās ar kundzi, dēliņu, un māti. Viņš vadīja nometni ar lielu noteiktību un meistarību. Nometnē tika nodibināta tautskola vai pamatskola, koris, dažādas nodarbības, gaidu un skautu grupas, pārtikas izsniegšanas vieta, virtuves darbinieku grupa, u.t.t. Tautieši izjuta cits cita tuvumu un atbalstu. Daudzi no viņiem bija pazaudējuši ģimenes locekļus. Valodas skolotāja Irma Noriņa noorganizēja Vīnertas nometnes Kārļa Skalbes pamatskolu 1946. gada 23. aprīlī ar 20 skolniekiem un 3 skolotājiem. Skola sekmīgi pastāvēja vienu mācības gadu, līdz 1947. gada septembrim, kad nometni likvidēja un iedzīvotājus pārcēla uz Antverpas nometni pie Flensburgas kopā ar citām mazām nometnēm. Skolai nebija mācības līdzekļu, tā skolotāji darīja apbrīnojamu darbu, un skolēniem neiztrūka viens mācības gads. |
|||||||||||
Avota DP vēsture : |
Noriņu ģimene nonāca Liepājā 1944. gada oktobrī, un 25. oktobrī uzkāpa uz neliela armijas kuģa, lai dotos uz Vāciju. Osta bija tumša, bez kāda apgaismojuma, lietus gāza straumēm, un ienaidnieku lidmašīnas lidoja Liepājai pāri. Dažiem bēgļu kuģiem trāpīja bumbas. Situācija bija draudīga, tomēr četri Noriņu ģimenes locekļi uzkāpa uz kuģa: māte Irma Noriņa (dzimusi 1900. g. 26. oktobrī Cēsīs, miruse. 1991. gada 3. novembrī Tacoma, WA); dēls Arvīds Gunārs, 14 gadi vecs; meita Maija, 12 gadi veca; un dēls Vilnis, 9 gadi vecs. Tēvs Fridrichs A. Noriņš palika Liepājā palīdzēt ar bēgļu evakuāciju. Nespēdami atstāt Latviju no Rīgas ostas, bēgļu tūkstoši saplūda Liepājā un tur palīdzība bija nepieciešama evakuācijai. Pēc izkāpšanas Gotenhāfenas ostā Noriņi nonāca Neustrelitza pilsētā, 80 kilometri uz ziemeļiem no Berlīnas, bet drīz bija jābēg tālāk uz rietumiem. Izdevās nokļūt, Ziemeļvācijā, nelielā zvejnieku pilsētiņā pie Ziemeļjūras, Husumā, Šlesvig-Holšteinā. Paša pirmā nometne Noriņu ģimenei bija Vīnertas nometne Husumā. Tā bija jauka, neliela nometne, kur ģimene pavadīja vienu gadu. Kamēr Maija un Vilnis mācējās Vīnertas nometnes skolā, Gunārs kā vidusskolnieks devās uz Hokensbīli, 15 kilometri no Husuma uz ziemeļrietumiem. Tur mācija ievērojami latviešu skolotāji – pasniedzēji ar dr. Edv. Ritmani kā direktoru. Kādu vasaru Gunārs apmeklēja traktoru kursus un iemācījās vadīt mašīnas. 1947. gadā Vīnertas nometnes latviešus pārcēla uz Flensburgu, Antverpas nometni. Maija un Gunārs gāja vienu gadu Kārļa Skalbes vidusskolā. 1948. gadā vidusskolu pārcēla uz Pinebergu, pie Hamburgas, un tad uz Neištati, kur Gunārs beidza vidusskolu un tika iesvētīts. Maija tur beidza 3. klasi. 1950. gadā visa ģimene satikās Neištatē uz īsu laiku, un tad sākās izceļošana. Noriņu ģimene saņēma galvojumu no pasaules Luterāņu Federācijas, un pēc garākām pārbaudēm un intervijām dabūja atļauju doties uz Takomu, ASV Vašingtonas štātā. Noriņu ģimene atstāja Eiropu jūlijā un iebrauca Òujorkā 1950. gada 3. augustā. Pēc garas mūžas, Irma Noriņa aizgāja mūžībā 1991. gadā un ir guldīta latviešu kapu nodaļā jaunajā kapsētā. Bet jaunie iebraucēji, tagad ap 80 gadu vecumu, vēl sparīgi darbojās tālāk, Vilnis Takomā, Maija Mercera salā, un Gunars Bellevue, Vašingtonas štātā. | |||||||||||
Fotogrâfiju autors: |
||||||||||||
Fotogrāfiju izmērs: |
811 x 509 pixels, 211 KB | |||||||||||
Other photos from the donor: |
Donora bildes | |||||||||||
Līdzīgas bildes |
|
|||||||||||
