Latvieši Alterfrādē
Alterfrādes (Schleswig Holstein, uz ziemeļiem no Lībekas) Lauksaimniecības skola galvenokārt bija domāta bijušajiem latviešu karavīriem, lai tie varētu kādu amatu iemācīties, dodot iespējas emigrācijai. Skolā iestājās arī citi jaunieši, kas nebija karavīri. Starp tiem biju arī es. Mūsu ģimene dzīvoja Meezen kazarmju nometnē Lībekā. No Lībekas uz Alterfrādi braucām ar vilcienu.
Kādu laiku par skolas direktoru bija arī mans tēvs – agr. Kārlis Valters Liepiņš. Skolai bija līgums ar vietējo vāciešu saimniecību (muižu), kur varējām apstrādāt laukus, slaukt govis, lietot viņu zirgus (mūsu praktiskie darbi) u.t.t. Skolas administrācijai bija labas attiecības ar vāciešiem.
Skola bija zem angļu zonas IRO (International Refugee Organization) pārvaldes kontroles. Angļu pārvaldes darbinieki8 skolu apciemoja diezgan bieži un starp viņiem un skolniekiem nebija labas saprašanās. Kādreiz bija diezgan nepatīkama vārdu apmaiņa starp latviešiem un angļiem. Vienai latviešu kundzei, kura bija skolas angļu valodas pratēja, bija diezgan neērti pārtulkot to, ko kāds bijušais karavīrs teica angļu birorātam. Bez tam teicējs paskaidroja kundzei, ka pietiekami labi saprot angļu valodu, lai zinātu vai viņa teikto ir pareizi pārtulkojusi. Skolu slēdza vai nu 1949. vai 1950. gadā.
Kādu laiku par skolas direktoru bija arī mans tēvs – agr. Kārlis Valters Liepiņš. Skolai bija līgums ar vietējo vāciešu saimniecību (muižu), kur varējām apstrādāt laukus, slaukt govis, lietot viņu zirgus (mūsu praktiskie darbi) u.t.t. Skolas administrācijai bija labas attiecības ar vāciešiem.
Skola bija zem angļu zonas IRO (International Refugee Organization) pārvaldes kontroles. Angļu pārvaldes darbinieki8 skolu apciemoja diezgan bieži un starp viņiem un skolniekiem nebija labas saprašanās. Kādreiz bija diezgan nepatīkama vārdu apmaiņa starp latviešiem un angļiem. Vienai latviešu kundzei, kura bija skolas angļu valodas pratēja, bija diezgan neērti pārtulkot to, ko kāds bijušais karavīrs teica angļu birorātam. Bez tam teicējs paskaidroja kundzei, ka pietiekami labi saprot angļu valodu, lai zinātu vai viņa teikto ir pareizi pārtulkojusi. Skolu slēdza vai nu 1949. vai 1950. gadā.
ID numurs: |
1079 | |||||||||||
Nosaukums: |
Latvieši Alterfrādē | |||||||||||
Avots: |
Indulis Liepiņš | |||||||||||
Vieta: |
Alterfrāde (Alt-Erfrade) | |||||||||||
Zona: |
Angļu zona | |||||||||||
Datums: |
1949. g. | |||||||||||
Cilvēki fotogrâfija: |
Priekšā guļ otrais no kreisās: Picans. Otrā rinda no kreisās: Krafčigchs, Fingers, Gunārs Bračka, Ķeniņš, Jānis Briedis,Džems Auns, Visvaldis Mieriņš, Kazimirs Kursītis. Stāv no kreisās: Boris Bergs, Jānis Krīgers, Adolfs Reinšmits, Uldis Palks, Edgars Inke, Miervaldis Revalds, Jānis Krūmiņš, Haralds Jurevskis, Kārlis Grūbe, Verners Jurevičs, Hermanis Zaļums, Stumbris, Visvaldis, Arnis Abermanis, Jānis Mende, Imants Sulainis, Pēteris Miza, Gunārs Lange, ?. | |||||||||||
Apraksts: |
Divdesmit deviņu vīriešu grupas fotogrāfija. | |||||||||||
Stāsts: |
Alterfrādes (Schleswig Holstein, uz ziemeļiem no Lībekas) Lauksaimniecības skola galvenokārt bija domāta bijušajiem latviešu karavīriem, lai tie varētu kādu amatu iemācīties, dodot iespējas emigrācijai. Skolā iestājās arī citi jaunieši, kas nebija karavīri. Starp tiem biju arī es. Mūsu ģimene dzīvoja Meezen kazarmju nometnē Lībekā. No Lībekas uz Alterfrādi braucām ar vilcienu. Kādu laiku par skolas direktoru bija arī mans tēvs – agr. Kārlis Valters Liepiņš. Skolai bija līgums ar vietējo vāciešu saimniecību (muižu), kur varējām apstrādāt laukus, slaukt govis, lietot viņu zirgus (mūsu praktiskie darbi) u.t.t. Skolas administrācijai bija labas attiecības ar vāciešiem. Skola bija zem angļu zonas IRO (International Refugee Organization) pārvaldes kontroles. Angļu pārvaldes darbinieki8 skolu apciemoja diezgan bieži un starp viņiem un skolniekiem nebija labas saprašanās. Kādreiz bija diezgan nepatīkama vārdu apmaiņa starp latviešiem un angļiem. Vienai latviešu kundzei, kura bija skolas angļu valodas pratēja, bija diezgan neērti pārtulkot to, ko kāds bijušais karavīrs teica angļu birorātam. Bez tam teicējs paskaidroja kundzei, ka pietiekami labi saprot angļu valodu, lai zinātu vai viņa teikto ir pareizi pārtulkojusi. Skolu slēdza vai nu 1949. vai 1950. gadā. |
|||||||||||
Avota DP vēsture : |
Atstājām Latviju ar kugi 1944. g. 23. oktobrīno Liepājas.Nākosā dienā ieradāmies Dancigā.No turienes ar vilcienu uz Brombergu utt. lidz nonācām gala merki - Letten Lager, Tarnewitz bei Klutz,Mecklenburgā. Tad vāciesi pārvietoja mūs uz netālo pilsetinu Boltenhagen kur būvejām lidlauku jaunām strūklu lidmasinām. 1945.g. 31. maijā mes iebraucām Lubeckā, kur tad bijām vairākās nometnes (Sidrabene, Waldersee un Mesen kaserme) lidz izcelosanai uz Ameriku 1950.gada janvāri. | |||||||||||
Fotogrâfiju autors: |
Indulis Liepiņš | |||||||||||
Fotogrāfiju izmērs: |
696 x 875 pixels, 99 KB | |||||||||||
Other photos from the donor: |
Donora bildes | |||||||||||
Līdzīgas bildes |
|
|||||||||||
