Alterfrādes (Schleswig Holstein, uz ziemeļiem no Lībekas) Lauksaimniecības skola galvenokārt bija domāta bijušajiem latviešu karavīriem, lai tie varētu kādu amatu iemācīties, dodot iespējas emigrācijai. Skolā iestājās arī citi jaunieši, kas nebija karavīri. Starp tiem biju arī es. Mūsu ģimene dzīvoja Meezen kazarmju nometnē Lībekā. No Lībekas uz Alterfrādi braucām ar vilcienu.
Kādu laiku par skolas direktoru bija arī mans tēvs – agr. Kārlis Valters Liepiņš. Skolai bija līgums ar vietējo vāciešu saimniecību (muižu), kur varējām apstrādāt laukus, slaukt govis, lietot viņu zirgus (mūsu praktiskie darbi) u.t.t. Skolas administrācijai bija labas attiecības ar vāciešiem.
Skola bija zem angļu zonas IRO (International Refugee Organization) pārvaldes kontroles. Angļu pārvaldes darbinieki8 skolu apciemoja diezgan bieži un starp viņiem un skolniekiem nebija labas saprašanās. Kādreiz bija diezgan nepatīkama vārdu apmaiņa starp latviešiem un angļiem. Vienai latviešu kundzei, kura bija skolas angļu valodas pratēja, bija diezgan neērti pārtulkot to, ko kāds bijušais karavīrs teica angļu birorātam. Bez tam teicējs paskaidroja kundzei, ka pietiekami labi saprot angļu valodu, lai zinātu vai viņa teikto ir pareizi pārtulkojusi. Skolu slēdza vai nu 1949. vai 1950. gadā.