Tautu meitas sveicina IRO pārstāvjus
IRO viesi reizēm atbrauca apskatīt kā mēs dzīvojām un tad tos uzņēmām kā goda viesus.
ID numurs: |
1114 | |||||||||||
Nosaukums: |
Tautu meitas sveicina IRO pārstāvjus | |||||||||||
Avots: |
Ârija Gulbis Saleda | |||||||||||
Vieta: |
Kleinkeca (Kleinkötz) | |||||||||||
Zona: |
Amerikāņu zona | |||||||||||
Datums: |
||||||||||||
Cilvēki fotogrâfija: |
Durvīs pie labās stenderes mācītājs Putniņš. | |||||||||||
Apraksts: |
Meitenes tautas tērpos stāv rindā, gaida sveicināt kungu uzvalkā ar puķu pušķi rokās | |||||||||||
Stāsts: |
IRO viesi reizēm atbrauca apskatīt kā mēs dzīvojām un tad tos uzņēmām kā goda viesus. | |||||||||||
Avota DP vēsture : |
Ârija Gulbis Saleda raksta: “Ģimenes vārds ir Gulbis (Ludvigs, Elizabete un meita, Ârija). Latvijā tēvam bija lauku māja Kokneses pagastā pie Valmieras "Glumas".Mēs dzīvojām Kleinketzas nometnē no 1945. gada augusta līdz 1950. gada martam. Māte bija Liepājas operas soliste un bieži uzstājās nometnēs uzvedumos,baznīcā un korī. Nometnē dzīvoja arī viena dziedātāja, man atmiņā vārdā Ķesteris vai Šleseris, ar kuru viņa reizēm dziedāja skaistus duetus. Mums bija divas klavieru skolotājas un manu sauca Šalmes kundze. Otrai vārdu aizmirsu. Pāris reizes mēs izbraucām uz kādu Ķēniņa Ludviga pili, Melno mezu, Zugspici vai Obersdorfu. Citādāk dzīve bija spartiska. Visapkārt bija meži kur mēs bērni gājām ogas un senes lasit. Arī Ginzas upe un viens ezeriņš bija tuvu kur mēs peldējām. Nometnē bija skautu, gaidu un guntiņu grupas un tās mūs nodarbināja cauru vasaru un deva lielu prieku. Katrai ģimenei bija viena istaba, vai nu barakas, kā mums, jeb pāri šosejai, "Muna" kur bija pārvērstas privātmājas, sadalītas lai katrai ģimenei būtu sava istabiņa. Dažas lielākās ģimenēs visi tika kopā vienā mājā. Nometnei bija viena atejas baraka sadalīta uz pusi, vīriešiem un sieviešiem. Viena virtuve, viena mazgātuve, bet katrs savā istabiņā varēja ielikt plīti un šo to uzvārīt. Vienā barakā bija skola un tur mēs mācijāmies līdz ģimnāzijas gadiem. Tiem kam bija jaiet ģimnāzijā bija jābrauc no nometnes prom. Nometnē svinējām Jāņus un piedalijāmies Minhenes Dziesmu Svētkos. Tas bija 1948. gadā. Mums bija latviešu baznīca un bērniem svētdienas skola. Pēc dzīves Vācijā mēs iebraucām Amerikā 1950. gadā 30. septembrī un apmetāmies Čikāgā. Vēlāk vecāki pārcēlās uz Colorado Springs kur abi ir apbedīti. | |||||||||||
Fotogrâfiju autors: |
||||||||||||
Fotogrāfiju izmērs: |
550 x 378 pixels, 138 KB | |||||||||||
Other photos from the donor: |
Donora bildes | |||||||||||
Līdzīgas bildes |
|
|||||||||||
