Fišbahas Dziesmu svētku gajiens
Kleinkecas pārstāvji Fišbahas dziesmu svētku gājienā
ID numurs: |
1119 | |||||||||||
Nosaukums: |
Fišbahas Dziesmu svētku gajiens | |||||||||||
Avots: |
Ârija Gulbis Saleda | |||||||||||
Vieta: |
Kleinkeca (Kleinkötz) | |||||||||||
Zona: |
Amerikāņu zona | |||||||||||
Datums: |
1948. g. | |||||||||||
Cilvēki fotogrâfija: |
Plakātu nes Olģerts Orleāns. Pirmā rindā Gunta Bruzilis, Jānis Bumbērs un Ērika Braslis. | |||||||||||
Apraksts: |
Jaunieši gājienā, priekšā staigā puisis ar šilti rokās kur ir uzrakstīts "Kleinkotza" (?), aiz viņa soļo divas tautu meitas un tautu dēls kurš nes Latvijas karogu | |||||||||||
Stāsts: |
Kleinkecas pārstāvji Fišbahas dziesmu svētku gājienā | |||||||||||
Avota DP vēsture : |
Ârija Gulbis Saleda raksta: “Ģimenes vārds ir Gulbis (Ludvigs, Elizabete un meita, Ârija). Latvijā tēvam bija lauku māja Kokneses pagastā pie Valmieras "Glumas".Mēs dzīvojām Kleinkecas nometnē no 1945. gada augusta līdz 1950. gada martam. Māte bija Liepājas operas soliste un bieži uzstājās nometnēs uzvedumos,baznīcā un korī. Nometnē dzīvoja arī viena dziedātāja, man atmiņā vārdā Ķesteris vai Šleseris, ar kuru viņa reizēm dziedāja skaistus duetus. Mums bija divas klavieru skolotājas un manu sauca Šalmes kundze. Otrai vārdu aizmirsu. Pāris reizes mēs izbraucām uz kādu Ķēniņa Ludviga pili, Melno mezu, Zugspici vai Obersdorfu. Citādāk dzīve bija spartiska. Visapkārt bija meži kur mēs bērni gājām ogas un senes lasit. Arī Ginzas upe un viens ezeriņš bija tuvu kur mēs peldējām. Nometnē bija skautu, gaidu un guntiņu grupas un tās mūs nodarbināja cauru vasaru un deva lielu prieku. Katrai ģimenei bija viena istaba, vai nu barakas, kā mums, jeb pāri šosejai, "Muna" kur bija pārvērstas privātmājas, sadalītas lai katrai ģimenei būtu sava istabiņa. Dažas lielākās ģimenēs visi tika kopā vienā mājā. Nometnei bija viena atejas baraka sadalīta uz pusi, vīriešiem un sieviešiem. Viena virtuve, viena mazgātuve, bet katrs savā istabiņā varēja ielikt plīti un šo to uzvārīt. Vienā barakā bija skola un tur mēs mācijāmies līdz ģimnāzijas gadiem. Tiem kam bija jaiet ģimnāzijā bija jābrauc no nometnes prom. Nometnē svinējām Jāņus un piedalijāmies Minhenes Dziesmu Svētkos. Tas bija 1948. gadā. Mums bija latviešu baznīca un bērniem svētdienas skola. Pēc dzīves Vācijā mēs iebraucām Amerikā 1950. gadā 30. septembrī un apmetāmies Čikāgā. Vēlāk vecāki pārcēlās uz Colorado Springs kur abi ir apbedīti. | |||||||||||
Fotogrâfiju autors: |
||||||||||||
Fotogrāfiju izmērs: |
550 x 353 pixels, 119 KB | |||||||||||
Other photos from the donor: |
Donora bildes | |||||||||||
Līdzīgas bildes |
|
|||||||||||
