Filzekas nometnes 4. klases skolēni
Filzekas nometnes 4. klases skolēni skolas barakas priekšā
ID numurs: |
1391 | |||||||||||
Nosaukums: |
Filzekas nometnes 4. klases skolēni | |||||||||||
Avots: |
Ivars Pārums | |||||||||||
Vieta: |
* Vieta neatrodās sarakstā | |||||||||||
Zona: |
Amerikāņu zona | |||||||||||
Datums: |
1946. gads | |||||||||||
Cilvēki fotogrâfija: |
Priekšā: Aivars Eidiņš, Ivars Pārums, Imants Jansons, Taisa Lendiņa, Laimonis Blāķis. Aizmugurē: Jānis Ruiga, Edvards Drobiševskis, Jānis Skujiņš, klases audzinātājs Asars, Lija Legzdiņa, Ilga Cīrule, Edgars Kristlībs | |||||||||||
Apraksts: |
Bērni divās rindās uz koka trepēm pie koka barakas, vidū vīrietis uzvalkā | |||||||||||
Stāsts: |
Filzekas nometnes 4. klases skolēni skolas barakas priekšā | |||||||||||
Avota DP vēsture : |
Ivars Pārums dzīvoja Filzekas nometnē no 1946. – 1947. gadam un Rēgensburgas nometnē no 1947. – 1949. gadam. Viņš atceras nometņu puikas nodarbības: “ Filzekas DP Nometne 1946./47. g. Altneuhausen – Vilseck ir maza apdzīvota vieta ar dzelzceļa staciju. Atrodas netālu no Ambergas un vairumā karšu nemaz nav uzrādīta. Toreiz Filzeka bija amerikāņu zonā. Betona divstāvu ēkas, bijušās vācu armijas kazarmes bija izkaistītas ar lielām atstarpēm gar skujukoku mežu. Netālu atradās amerikāņu armijas telšu novietne (kā filmā M*A*S*H). Mums zēniem kādreiz izdevās iekļūt šajā nometnē un tā pārpilnība, ko redzējām nebija aprakstāma. Šīs bija kaujas vienības pirms pārvietošanās atpakaļ uz U.S.A. Dažas sieviešu kārtas DP nometnes iemītnieces tika redzētas “ejot pie amerikāņiem”. Dziļāk mežā atradās pamestas vācu armijas munīcijas noliktavas. Mēs zēni bieži tās apmeklējām, jo noliktavas nebija apsargātas. Vēl tagad jānodreb, atceroties kā mēs atdalījām sprāgstvielas no granātām un spridzekļiem, sitot tās pret egles stumbru. Munīcijas noliktavā bija pieejamas dažādas kastes. No koka, stipras ar dzelzs rokturiem un slēdžiem. Dīpīši tās lietoja mantu nolikšanai un pārvadāšanai. Daudzus gadus vēlāk tādas kastes vēl bija vērojamas tālajā Austrālijā, bet kā viss cits beidzot aizgāja iznīcībā. Varbūt nosodāma izklaidēšanās bija vāciešu sišana. Stiprākie zēni gāja uz kaimiņu sādžu izkauties. Šīs izdarības mudināja amerikāņu karavīri, jo viņiem patika noskatīties. Tas nebija naids pret vāciešiem, bet atalgojums no amerikāņiem: paciņa ”Camel” cigarešu, kožgumija, coca-cola. “Zvaigzne” šajās izdarībās bija muskuļainais puisis Konrāds. Filzekas DP nometnes mūžs bija īss, bet iespaidīgs. 1947. gadā pārcēlāmies uz Rēgensburgas nometni. Rēgensburgas DP Nometne 1947.-49. g. Iecienītas starp jauniešiem bija sekojošas spēles: karodziņa zagšana, klimpiņas, tautas bumba, sunīša piesišana un populārais laptvo jeb laptene. Spēles bija fiziskas un notika nometnes laukumos. Bija vajadzīga prasme un izturība, ja gribēja piedalīties, un veiksmīgākie guva priekšroku. Zēni piekopa naudas spēli, kur čauka, jeb uz zemes sakrauta sīknaudas kaudzīte bija jāapsit otrādi katram ar savu dabīgi noapaļotu akmeni. Bieži pilsētā, braucot ar tramvaju, konduktors apmaiņā iedeva sadauzītus feniņus (Pfennig). Tas pierādīja, cik izplatīta šī naudas dauzīšana bija kļuvusi. | |||||||||||
Fotogrâfiju autors: |
||||||||||||
Fotogrāfiju izmērs: |
750 x 498 pixels, 167 KB | |||||||||||
Other photos from the donor: |
Donora bildes | |||||||||||
Līdzīgas bildes |
|
|||||||||||
