Karoga uzvilkšana
Iksvētdienas Latvijas karoga uzvilkšana.
ID numurs: |
1896 | |||||||||||
Nosaukums: |
Karoga uzvilkšana | |||||||||||
Avots: |
Ērika Âbele | |||||||||||
Vieta: |
Ansbaha (Ansbach) | |||||||||||
Zona: |
Amerikāņu zona | |||||||||||
Datums: |
||||||||||||
Cilvēki fotogrâfija: |
||||||||||||
Apraksts: |
Gatavošanās karoga uzvilkšanai. | |||||||||||
Stāsts: |
Iksvētdienas Latvijas karoga uzvilkšana. | |||||||||||
Avota DP vēsture : |
Mans vārds ir Ērika Âbele, dzimusi Ruduss. Atstāju Latviju 1944. gada 3. oktobrī no Rīgas ostas. Kuģojām ar vācu pasažieru kuģi „Štoibenu” trīs dienas līdz Gotenhāfenai. Tālāk vilcienā riņķojām pāris nedēļas pa pus Vāciju, kamēr nonācām lielā nometnē netālu no Lušicas miestiņa Sudetijā. Tā bija liela nometne ar apmēram 1800 latviešiem. Tur arī sagaidījām kara beigas ar krievu armijas ienākšanu. Krievi mūs atlikušos kādus simts latviešus (kuri nepaspējām aizbēgt) izdalīja čehu lauku saimniecībās ravēt cukurbietes. Kādu laiku vēlāk, melojot krieviem, ka gribam atgriezties Latvijā (pa to laiku bijām izdibinājušo, klausoties paslēptu radio, kur varētu atrasties amerikāņi), mums izdeva atļauju izbraukt. Tad pa visādiem aplinkus ceļiem, ne bez dramatiskiem piedzīvojumiem nonācām mazā vēsturiskā pilsētiņā Rotenburgā pie Tauberes (Rothenburg aub der Tauber) amerikāņu zonā. Tur mūs izmitināja izbijušā Hitlera laika kadetu apmācības skolā. Bijām tur kopā apmēram 300 latviešu. <br>Kā nometnes vadītāju ievēlēja Jāni Bērziņu, kurš arī tūlīt nodibināja pamatskolu. Nodibinājās gaidas un skauti, sporta veidu grupas, koris, bija arī ekskursijas pa Vācijas slavenajām tūristu vietām. Rotenburgā dzīvi vadījām ļoti spraigi un aktīvi droši vien tāpēc, ka bijām tik maza grupiņa. Šajā nometnē bijām līdz 1947. gada vidum, kad mūs pārcēla uz netālo Ansbachas nometni Ansbachas pilsētā, Bavārijā. <br>Jānis Bērziņš, Latvijas Dailes teātra administrators, pazina daudzus aktierus un māksliniekus, kuri jau bija atsākuši savas nodarbības dažādās nometnēs. Viņš tos aicināja uz mūsu nometni ar izrādēm. Tā mēs dabūjām izbaudīt bijušās Latvijas slavenības. Ïoti centīgas nodarbības bija gaidām un skautiem. Koris sanāca jo kupls ar brīvmākslinieku Lapši kā diriģentu. Mēs, bērni mācījāmies klavierspēli, tautas dejas un spēlējām teātri. Nodarbībām drēbes pagatavojām no amerikāņu zaldātu segām, piemēram, skautu un gaidu uniformām. Tāpat darinājām tautastērpus no segām, krāsotām ar kaut kur samangotām krāsām. Nometnē laimīgā kārtā bija arī rotkalis, kurš no konservu bundžām gatavoja saktas. Jau ap 1947. gadu sāka nometni likvidēt, sakarā ar UNRRAs aizstāšanu ar IRO. Mūs pārveda uz Ansbachas nometni. Tajā nometnē turpinājām aktīvo dzīvi. Jau notika sporta sacīkstes volejbolā, basketbolā, galda tenisā arī ar citām nometnēm. Braucām arī uz Dziesmu svētkiem. Tie bija interesanti, bagāti svētki. <br>Skolas Ansbachā bija augstas kvalitātes, jo pa lielākai daļai skolotāji bija profesionāli. Pēdējos pāris gadus skolotāji nolēma sasteidzināt mācības, un tā vasaras brīvlaiks pārvērtās par intensīvu mācīšanos. Tas bija tāpēc, lai nonākot citā zemē, būtu vairāku klašu izglītība. Tāpat intensīvi tika rīkoti dažādi kursi – mašīnrakstīšana, lauksaimniecības zināšanai, šūšana, mēbeļu gatavošana, rotkaļu kursi, mājturība un vēl citi. <br>1950. gada 1. martā mana ģimene un es iekuģojām Melburnas ostā Austrālijā. | |||||||||||
Fotogrâfiju autors: |
||||||||||||
Fotogrāfiju izmērs: |
750 x 720 pixels, 201 KB | |||||||||||
Other photos from the donor: |
Donora bildes | |||||||||||
Līdzīgas bildes |
|
|||||||||||
