Mirdza Grāmatiņš raksta: "...mēs bijām kā saka “pirmais pāris”, kas laulājās nometnes baznīcā (Pēc tam vairāki bija). Baznīca bija ēkas bēniņos. Manu laulības kleita bija aizņemta no manas draudzenes (pēc viņas laulībām). Tā bija jādod atpakaļ, jo kādai meitenei (citā nometnē) vajadzēja iesvētībām. Kurpes (baltas ar mazu papēdi) aizdeva amerikāņu dāma, tās arī vajadzēja atdot pēc laulībām. Man bija žēl, jo likās, ka tās ir tās skaistākās kurpes. Kāda kundze nometnē, (kas kautkāda sentimenta dēļ bija paņēmusi līdzi no mājām savu laulību plīvuru) man to “uzticēja” mūsu laulībām. Radi un draugi, samainot cigaretes, kafiju varēja sagādāt arī kāzu “mielastu”.Kā lielu dāvanu saņēmu vienu pāri nailona zeķes (tās nebija jāatdod)! Nometnes koris dziedāja mūsu ceremonijā. Mani bērnudārza audzekņi stāvēja gar baznīcas celiņa malām. Mācītājs bija Alberts Ozols."