Uz kuģa
Uz kuģa ceļā no Bremerhāfenas, Vācijā, uz New Orleans, A.S.V., 1949. g. aprīlī. Kuģis bija General Harry Taylor, A.S.V. kara spēka transporta kuģis, kur gulējām šaurās četru stāvu lāviņās un piedzīvojām Atlantijas okeāna vētru.
Es sēžu uz trepēm, man aiz muguras vidū stāv mana māte.
Uldis Patvalnieks arī atcerās šo kuģa braucienu: "Mūsu ģimene arī bija uz tā kuģa. Kuģis pienāca New Orleana 5. aprilī. Es, kā jauns puika, palīdzēju krāsot kuģa ventilācijas telpas".
Es sēžu uz trepēm, man aiz muguras vidū stāv mana māte.
Uldis Patvalnieks arī atcerās šo kuģa braucienu: "Mūsu ģimene arī bija uz tā kuģa. Kuģis pienāca New Orleana 5. aprilī. Es, kā jauns puika, palīdzēju krāsot kuģa ventilācijas telpas".
ID numurs: |
2294 | |||||||||||
Nosaukums: |
Uz kuģa | |||||||||||
Avots: |
Vivita Leonard | |||||||||||
Vieta: |
Brēmerhāfena (Bremerhaven) | |||||||||||
Zona: |
Angļu zona | |||||||||||
Datums: |
1949. g. aprīlis. | |||||||||||
Cilvēki fotogrâfija: |
||||||||||||
Apraksts: |
Trīs sievietes un vīrietis uz kuģa klāja. | |||||||||||
Stāsts: |
Uz kuģa ceļā no Bremerhāfenas, Vācijā, uz New Orleans, A.S.V., 1949. g. aprīlī. Kuģis bija General Harry Taylor, A.S.V. kara spēka transporta kuģis, kur gulējām šaurās četru stāvu lāviņās un piedzīvojām Atlantijas okeāna vētru. Es sēžu uz trepēm, man aiz muguras vidū stāv mana māte. Uldis Patvalnieks arī atcerās šo kuģa braucienu: "Mūsu ģimene arī bija uz tā kuģa. Kuģis pienāca New Orleana 5. aprilī. Es, kā jauns puika, palīdzēju krāsot kuģa ventilācijas telpas". |
|||||||||||
Avota DP vēsture : |
Mans tēvs bija inženiers un pulkvedis Latvijas armijā un strādāja Kaŗa ministrijā. Viņš mira izsūtījumā Sibirijā 1945. g. Mana māte bija baltu filoloģe, mira Minesotā, A.S.V. 1968. g. Mēs ar māti izbraucām ar kuģi uz Vāciju 1944.g. kopā ar Dr. Jāņa Jaunzema ģimeni. Mūs sagaidīja bijušais Latvijas sūtnis Vācijā, mana tēva brālēns, Edgars Krieviņš. Viņš mums izkārtoja apmešanos mazā pilsētiņā, Heidenheim am Brenz. Vēlāk tur sabrauca vēl kāds simts latviešu, kas pilsētiņu iesauca, par Pagānciemu pie Brenčupes (tā tulkojumā iznāk). Tur mēs pavadījām kaŗa pēdējos mēnešus un sagaidījām A.S.V. karaspēku. Vēl pēc dažiem mēnešiem no Heidenheimas amerikāņi mūs ar smagajām mašīnām aizveda uz Eslingenu (Esslingen am Neckar). Tur saveda latviešus no visas apkārtnes un novietoja vienu daļu blokmājās, netālu no pilsētas centra, un vienu daļu skaistā kalnā, bet vecās kazarmēs, ko iesauca par Kalna koloniju. Daži latvieši atrada privātus dzīvokļus, vismaz uz kādu laiku. Eslingenas latvieši bija ļoti aktīvi un drīz nodibinājās latviešu skolas, teātris, grāmatu izdevniecība, baleta studija, veikaliņi, pat maza latviešu slimnīca. Tur varēja dzīvot latviešu vidē dienu dienā dzirdot tikai latviešu valodu. No sākuma daudzi vēl domāja, ka drīz varēsim atgriezties brīvā Latvijā. Kad noskaidrojās, ka Latvijas brīvību tur nesagaidīsim, sākās izceļošana galvenokārt uz A.S.V., Angliju, Austrāliju, Kanādu, un Venecuēlu. Mēs ar māti izbraucām no Vācijas 1949. g. pavasarī, ceļā uz Lincoln, Nebraska. Šī Amerikas vidienes pilsēta daudziem būs pazīstama kā mūsu presidenta Karļa Ulmaņa kādreizejā uzturēšanās vieta. No šejienes viņš uz Latviju aizveda ideju par Mazpulkiem un par speciālu dienu koku stādīšanai. Vivita Leonard, dz. Krievs | |||||||||||
Fotogrâfiju autors: |
||||||||||||
Fotogrāfiju izmērs: |
502 x 750 pixels, 128 KB | |||||||||||
Other photos from the donor: |
Donora bildes | |||||||||||
Līdzīgas bildes |
|
|||||||||||
