ID numurs:	2967
Nosaukums:	Gaidas.
Avots:	Gunta Grīsle (dz. Cīrule)
Vieta:	Erlangene (Erlangen)
Zona:	Amerikāņu zona
Datums:	1949. gadā.
Cilvēki fotogrâfija:	Pirmā rindā no kreisās – vadītāja Nora Šteinharde, gaidas Aija Šēnberga, Līga Feldmane, Laila Feldmane un Gunta Cīrule.
Apraksts:	Grupa meitenes gaidu formās.
Stāsts:	Saules 72. gaidu vienības gaidas.
Avota DP vēsture :	Gunta Grīsle (dz. Cīrule) atcerās. Mans tēvs strādāja Rīgas apgabaltiesā un 1944. gada 27. septembrī, kopā ar vairākiem Rīgas apgabaltiesas locekļiem, tiesas darbiniekiem un viņu ģimenēm, iekāpa vilcienā Rīgas preču stacijā un 28. septembra rītā devās bēgļu gaitās uz Kurzemi. 29. septembrī iebraucām Durbes stacijā un nākošā rītā apmetāmies Durbes "Pluģos", kur ierīkojāmies kūtsaugšā. 13. oktobrī krita Rīga. 17.oktobrī ierodamies Liepājā , apmetāmies miertiesas namā, kuŗā ir novietoti karavīri. Ar viņu palīdzību 20. oktobrī uzkāpjam uz kuģa Bukarest un pulkstenis 8os vakarā atstājam Liepāju. Šis bija ļoti emocionāls brīdis. Naktī uz 21. oktobri mūsu kuģi vajā divas Padomju Savienības zemūdenes. Ap pusdienas laiku ierodamies Gottenhafenā. 22. oktobrī kādus 1300 bēgļus iesēdina vilcienā un aizved uz daudziem pazīstamo Licmanštates pirti un atutošanu. 25. oktobrī divu partijas vīru pavadībā , vilcienā dodamies nezināmā virzienā. 28. oktobri iebraucam Špellenē. Esam izbraukuši cauri visai Vācijai. Naktī paliekam vilcienā. Pēc tam mūs nometina briesmīgajās Špellenes barakās, kur ir tik daudz bēgļu, ka naktis pavadām sēdus uz grīdas. Pēc dažām dienām mūs pārved uz Vēzeli (Wesel netālu no Holandes robežas) un izvieto armijas kazarmās. Te jau ir daudz patīkamāk. Lielākā daļa bēgļu tiek nodarbināti tanku grāvju rakšanā. Vēzelē pavadām 10 dienas un tad 1O. novembrī 64 cilvēku grupa vilcienā dodamies Austrumu virzienā. Izbraucam cauri vairākām sabumbotām Rūras apgabala pilsētām. Lai, kur apstājamies, nekur mūs neņem pretīm līdz nonācām Grefentālē, Vācijas nabadzīgākajā apgabalā Tīringā. Šeit mums norādīja doties uz Altettingu, Bavārijā. No Alettingas 14. novembrī mūs izvieto pāris lauku viesnīcās, ciematā Alzgernā. Kopš iekuģojām Gottehafenā, ar īsiem pārtraukumiem, esam gandrīz mēnesi pavadījuši vilcienā. Mūsu Rīgas grupa, vēl arvien turas kopā. Mums noradītā viesnīcā kādiem 25 cilvēkiem tiek ierādīta paliela telpa. Uz grīdas izklājām salmus gulēšanai. Mūsu pulciņā bija rakstniece Elga Kore. Viņa atsāka mācīt mūs nedaudzos bērnus viesnīcas palievenī. 18. novembrī notika svinīgs akts Alzgernas ciema skolā un 6. decembrī tika nodibināta skola bēgļu bērniem. To nosauca par Piesauli. Skolai nebija ilgs mūžs, jo pienāca ziņa, ka tuvākā laikā bēgļus izvietos. Es nevienu dienu šo skolu neapmeklēju. Mani vecāki un es atstājām nometni jau 8. decembrī. Mūs izvieto uz laukiem Garchingas pagastā pie kādas bavāriešu ģimenes. Tur bija sieva ar diviem maziem bērniem. Vīrs bija iesaukts vācu armijā. Mani vecāki veica visus lauku, kūts un mājas darbus. Lēnam pieradām pie bavāriešu dīvainībām un ari zināmas atpakaļ palicības. Atmiņā palikuši pirmie Ziemassvētki Vācijā bavārietes saimniecībā. Nebija runas par dāvanām jeb svētku maltītēm. Atceros, ka tēvs bija sameklējis dažas briketes ar ko iekurt krāsniņu mūsu istabā. Mamma pannā izkausēja cukuru un piebēra auzu pārslas. Kad masa sacietēja, tā garšoja kā vislabākās konfektes pasaulē. Kaŗam beidzoties pārejam dzīvot uz UNRRAs jauni nodibināto bēgļu nometni Neietingā. Nometne bija ierīkota kādreizējā mūķeņu klosterī. Pirms bēgļiem, klosteri mitinājušies vācu karavīri. Nometne ap 500 bēgļu visi ir latvieši, izņemot vienu igauņu ģimeni. Tur satiekam savus agrākos ceļa biedrus no Rīgas un ar deviņiem kādu gadu mitināmies kopējā istabā. Liela bēgļu daļa ir no Latgales, daudz Latgales inteliģences. Pazīstam vārdi: Latkovskis, Rupainis, Murans, Klīdzejs, Bojārs, Tīrumnieks, Trepša, Priževoits, Ondzulāns, Varslavāns, Postijons un citi. Lielākā daļa pieminētie cilvēki bija mūsu skolotāji. Neietingā iestājos gaidās un 1947. gadā pabeidzu pamatskolu. 1948. gadā nometni likvidē un mūsu ģimeni pārceļ uz Erlangenas DP nometni. 1949. gada martā, nepabeigusi ģimnāzijas otro klasi, kopā ar vecākiem izceļoju uz ASV. Mēs bijām vieni no pirmajiem izceļotājiem. Aizceļošana vēl nebija parasta lieta un šķiršanās no skolas biedriem bija smaga un ļoti asaraina.
Fotogrâfiju autors:	Nezinams
Fotogrāfiju izmērs:	513 x 750 pixels, 46 KB
Other photos from the donor:	Donora bildes
Līdzīgas bildes	Gaidas Gaidas Gaidas. Gaidas. Gaidas.