YMCAs nometnē.
Vatenstetes DP nometnes zēni YMCAs vasaras nometnē Hartca kalnos.
ID numurs: |
3397 | |||||||||||
Nosaukums: |
YMCAs nometnē. | |||||||||||
Avots: |
Harijs Zikmanis | |||||||||||
Vieta: |
||||||||||||
Zona: |
Angļu zona | |||||||||||
Datums: |
1949. gadā. | |||||||||||
Cilvēki fotogrâfija: |
Otrais no labās Harijs Zikmanis. | |||||||||||
Apraksts: |
Astoņi zēni pakalnā. | |||||||||||
Stāsts: |
Vatenstetes DP nometnes zēni YMCAs vasaras nometnē Hartca kalnos. | |||||||||||
Avota DP vēsture : |
Harijs Zikmanis atceras: Savas bēgļu un dīpīšu gaitas kopā ar savu māti Minnu Krūmiņu, audžu māsu Vizmu un patēvu Ansi Krūmiņu, sākām 1944. gada septembrī, atstājot dzimteni no Liepājas ostas, 1ai dotos uz begļu nometni Vācijā. Naktī, kad kuģis atstāja ostu, Liepājai bija lielākais uzlidojums un bumbošana, kāda vēl līdz šim neesot bijusi. Stāvot uz kuģa klaja un raugoties Liepājas virzienā, likās, ka visa pilsēta ir vienās liesmās. Šis bēdīgais skats ir vienmēr palicis man dziļā atmiņā. Savas pirmās bēgļu gaitas pavadīju Hertes nometnē netālu no Braunšveigas. Šinī nometnē pārsvarā bija ukraiņi un arī krievi. Mēs latvieši bijām tikai neliela grupiņa. Karam beidzoties, Padomju valdība pieprasīja visus nometnē dzīvojošos bēgļus. Laimīgā kārtā mūs latviešus, amerikāņu armijas apsardzībā, izveda no šis nometnes un novietoja baltiešu nometne Vatenštetē. Šinī nometnē beidzu pamatskolas 6. klasi. Tā kā nebija pietiekoši skolēnu un ari mācības spēku, mēs četri zēni aizgājām dzīvot internātā Braunšveigas latviešu nometnē, kur ari beidzu pamatskolu. Vatenštetes nometni bija paredzēts slēgt, tādēļ pārcēlāmies uz Omstetes nometni pie Oldenburgas. Starplaika, līdz izceļošanai uz Ameriku, apmeklēju latviešu tehnikumu Ferdenē pie Aller upes, kur arī dzīvoju internātā. . Caurlaides nometne Vetorfa pavadīju vairāk kā gadu, jo māte saslima un tika ievietota Hamburgas slimnīcā. Bija jāizšķiras vai nu palikt Vācijā, vai doties vienam uz Ameriku. Tā kā vēl nebiju pilngadīgs, tad ar mātes piekrišanu un viņas parakstu, nolēmu doties uz Ameriku viens. Pēc desmit dienu ilga un vētraina jūras brauciena, ierados Amerikā 1952. gada janvārī. Sākumā biju galīgi pazudis un vientuļš šajā lielajā, svešā zeme. Bija pat doma doties atpakaļ uz Vāciju. Šī doma tomēr mainījās, jo iepazinos ar citiem latviešiem un latviešu jauniešiem. 1955. gada janvārī, tiku iesaukts kaŗa dienestā, kur nodienēju divus gadus. Pēc dienesta atgriezos atkal uz dzīvi Òubrunsvickas pilsētā, Òujersijas štatā. Sāku turpināt savu izglītību un atkal spēlēt mūsu latviešu volejbola komandā "Kursa". Vienu laiku ari trenēju sieviešu vo1ejbola komandu. Šeit iepazinu savu mīļo dzīves biedri Ausmu, dzimusi Robiņa. Mums ir divas meitas Baiba un Māra un divi mazbērni, Ēriks un Melissa. Esam kopa pavadījuši 50 gadus laulībā. | |||||||||||
Fotogrâfiju autors: |
Nezinams | |||||||||||
Fotogrāfiju izmērs: |
750 x 546 pixels, 53 KB | |||||||||||
Other photos from the donor: |
Donora bildes | |||||||||||
Līdzīgas bildes |
|
|||||||||||
