Guntiņas parādē.
Guntiņu pulciņš gaidu organizācijas 25 gadu darbības atceres parādē Vircburgas Centrālā DP nometnē. Aizmugurē var redzēt nometnes mūsu dzīvokļa 5. bloka maju, kuŗas viens gals bija kaŗā nobumbots, Mūsu, ar deķiem sadalītā istabā dzīvojām četras ģimenes.
ID numurs: |
3477 | |||||||||||
Nosaukums: |
Guntiņas parādē. | |||||||||||
Avots: |
Rute Helmen (dz. Zariņa) | |||||||||||
Vieta: |
Vircburga (Würzburg) | |||||||||||
Zona: |
Amerikāņu zona | |||||||||||
Datums: |
1947. gadā. | |||||||||||
Cilvēki fotogrâfija: |
Kreisā pusē priekšā vadītāja Ilga Lazdiņa, pirmā meitene mētelī Aija Kancīte, pelēkos svārkos Rute Zariņa, nākošā Māra Bite. | |||||||||||
Apraksts: |
soļo meitenes formas tērpos. Aizmugurē nometnes ēka. | |||||||||||
Stāsts: |
Guntiņu pulciņš gaidu organizācijas 25 gadu darbības atceres parādē Vircburgas Centrālā DP nometnē. Aizmugurē var redzēt nometnes mūsu dzīvokļa 5. bloka maju, kuŗas viens gals bija kaŗā nobumbots, Mūsu, ar deķiem sadalītā istabā dzīvojām četras ģimenes. | |||||||||||
Avota DP vēsture : |
Rute Maija Helmen (dz. Zariņa) atceras: Bērnības pirmos sešus gadus pavadīju Rīgā un vasarās devāmies uz Siguldu. 1944.g. oktobrī kopā ar māti atstājām Latviju ar vācu kuģī. Tēvs palika Rīgā, bet desmit dienas vēlāk arī devās uz Vāciju ar mazu kuģīti. Pavadījām daudz laika vilcienos un stacijās, vienmēr mēģinot attālināties no komunistiem un no bumbošanas. Pēc kaŗa nonācām Bavārijā, kur mūsu pirmā DP nometne bija Marktredvicā, otrā bija Bamberga, trešā Vircburgas centrālā nometne un pēdējā bija Vildflechena. Guntiņas sākās jau Marktredvicā un turpinājās Vircburgā un vasaras nometne, Rotenburgā. Dzīvojot Marktredvicā, mana māte palīdzēja vienai citai kundzei meklēt kaŗa zudušo dēlu. Sākām atkal braukāt ar vilcieniem, lasot Sarkanā Krusta cilvēku sarakstus, kuŗi meklēja savējos. Šinīs izbraukumos mēs ari mēģinājām kaut kādā veidā dabūt augļus un dārzeņus. Uz viena no šiem Sarkanā Krusta sarakstiem mēs atradām mana tēva vārdu un devāmies garā ceļā uz Lineburgas slimnīcu, kuŗā bija mans tēvs. Tur nokļuvuši, poļu vadība mums teica, ka tēvs ir atstājis slimnīcu. Māte tad lūdza vai kāds cits latvietis varētu nonākt un ar mums parunāties. Bija ļoti vēla vakara stunda un mēs bijām ļoti nogurušas, bijām pārsteigtas. kad par lielām, platām marmora trepēm nonāca mans tēvs. Tēvs tad pievienojās mūsu "dīpīšu" nometnes dzīvei. 1950. gadā izceļojām uz Filmore, Missouri, ASV, bet pēc gada pārcēlāmies uz Mineapoli. Amerikā mani jaunības gadi bija saistīti vairāk ar sportu, guntiņas un gaidas palika kā jauka nometnes dzīves atmiņa. | |||||||||||
Fotogrâfiju autors: |
Nezinams | |||||||||||
Fotogrāfiju izmērs: |
556 x 750 pixels, 76 KB | |||||||||||
Other photos from the donor: |
Donora bildes | |||||||||||
Līdzīgas bildes |
|
|||||||||||
