Bērnu dārzs.
Marli Strasses latviešu bērnu dārzs pie nometnes dzīvojamām ēkām.
ID numurs: |
3512 | |||||||||||
Nosaukums: |
Bērnu dārzs. | |||||||||||
Avots: |
Livija Kent (dz. Raudzēna). | |||||||||||
Vieta: |
Lībeka (Lübeck) | |||||||||||
Zona: |
Angļu zona | |||||||||||
Datums: |
1946. gada rudenī. | |||||||||||
Cilvēki fotogrâfija: |
Priekšā pirmā labā pusē Rita Sprūdža. Otrā rindā kreisā pusē Marģers Raudzēns. Trešā rindā Livija Raudēna. | |||||||||||
Apraksts: |
Grupa bērni ar vienu pieaugušo. | |||||||||||
Stāsts: |
Marli Strasses latviešu bērnu dārzs pie nometnes dzīvojamām ēkām. | |||||||||||
Avota DP vēsture : |
Livija Kent dzim. Raudzēna stāsta: Es, mana mamma Zigrīda, brāļi, Vidvuds un Marģers un vecāmāte, Trīne Birze, no Latvijas - Liepājas - aizbraucam 3. oktobrī 1944. gada. Mammai sekmējas dabūt atļauju un pievienoties citiem bēgļiem uz vācu flotes mīnu meklētāja kuģa, kuŗš mūs aizveda līdz Gotenhafenai (Gdynia). Tiem bēgļiem, kuŗi varēja uzrādīt kādu adresi kur apmesties, atļāva braukt uz minēto vietu. Pārējos ievietoja nometnē. Tā kā mūsu radi, atbraukuši pirms mums bija Oscherslebenā, devāmies turp. Pie radiem palikt nebija iespējams. Vācu pārvalde mums sagādāja istabu kādā vācu ģimenes mājā. Tur nodzīvojam divas nedēļas. Ik dienas izjutām mājas iedzīvotāju nelabvēlīgo izturēšanos. Mamma aizgāja atkal pie vācu pārvaldes un tā viņai ieteica braukt uz Schwerinu, kur dabūjām istabu ar virtuvīti 15 km attālumā no Schwerinas bruņinieku muižās Muhlenbeckā. Muhlenbeckā nodzīvojam līdz kara beigām. Ar Rīgas grāmatu izdevēja Rozes kunga dēla palīdzību (atbrauca mums pakaļ ar smago mašīnu) nokļuvām Libeckā. Kazarmās, kur mūs aizveda, bija jau tik daudz bēgļu, ka ar grūtībām mūs ievietoja istaba, kuŗā dzīvoja trīs vīri no Bulgārijas - tie bija ar mieru mūs pieņemt. Dzīves apstākļi bija neiedomājami - visas labierīcības nelietojamas, u.t.t. Bijām kazarmās nodzīvojuši, nedēļas divas, mamma uzzināja, ka apmēram 12 km no Libeckas atvērta DP nometne latviešiem Herenvikā. Pārvietojamies uz turieni. Herenvikas nometnē kaŗa laikā bija nometināti gūstekņi. Pēc kaŗa, 11 koka barakas piepildījās ar 627 bēgļiem - latviešiem. Nometnes vidū bija dīķis. Bēgļu sastāvs bija vispusīgs - skolotāji, mūziķi, aktieri un citi lietpratēji. Sākās liela rosība. Skolotāji atsāka bērnu skološanu, nodibināja kori, teātra kopu, gaidu un skautu vienības, sporta nodarbības un praktiskas darbnīcas - šūšanas, metālu un koku apstrādāšanai. Pusdienas tika gatavotas kopvirtuve, bet sausas devas sadalītas ģimenēm. Ikviens centās atsākt kaut ko no tā, kas tika zaudēts bēgļu gaitas uzsākot. Herenvikā nodzīvojām līdz 1946. gada jūnijam. Tā kā tai laikā mamma strādāja pie UNRRAs (United Nations Relief and Rehabilitation Administration), viņai bija iespēja dabūt divas istabas, trīs istabu dzīvoklī, Marli Strasse, Libeckā, iepretim Mēzenes nometnei. Kad divus gadus velāk Marli Strasse dzīvokļus atdeva atpakaļ vāciešiem, mēs pārvācamies uz Waldersee nometni. Nodzīvojām Waldersee no 1948. gada jūnija līdz 1949. gada maijam. Tad devāmies uz pārvietošanas nometni Ventorfu, un mēnesi vēlāk, Jāņu dienā, izlidojām no Hamburgas lidlauka uz Ameriku. Nākošā dienā, 1949. gada 25. jūnijā, nolaidāmies Newarkas lidlaukā. | |||||||||||
Fotogrâfiju autors: |
Nezinams | |||||||||||
Fotogrāfiju izmērs: |
746 x 478 pixels, 27 KB | |||||||||||
Other photos from the donor: |
Donora bildes | |||||||||||
Līdzīgas bildes |
|
|||||||||||
