Pamatskolas absolventi.
Rendsburgas DP nometnes pamatskolas absolventi.
ID numurs: |
3574 | |||||||||||
Nosaukums: |
Pamatskolas absolventi. | |||||||||||
Avots: |
Ausma Linde (dz. Ostele) | |||||||||||
Vieta: |
Rendsburga (Rendsburg) | |||||||||||
Zona: |
Angļu zona | |||||||||||
Datums: |
1948. gada 29. februārī. | |||||||||||
Cilvēki fotogrâfija: |
Anna Vārpa un Ausma Ostele. Valdis Reinfelds, Gunārs Âriņš un Gunārs Dzintars. | |||||||||||
Apraksts: |
Pieci jaunieši. | |||||||||||
Stāsts: |
Rendsburgas DP nometnes pamatskolas absolventi. | |||||||||||
Avota DP vēsture : |
Ausma Linde (dz. Ostele) atceras. Kopā ar mammu sasniedzām Gotenhāfenu 1944. gada rudenī, iebraucot ar vācu armijas transporta kuģi. Sameklējām manu tēvu un tad lēnām virzījāmies uz rietumiem. Kādu laiku bijām Berlīnē, kur nepārtraukti bija uzlidojumi. Varējām pat pateikt pēc motoru skaņām krievu vai angļu bumbvedējus. Mēģinājām tikt tālāk uz rietumiem un nonācām Šlezvigas pilsētā. Tur apmetāmies pie vācu lauku ģimenes līdz kaŗa beigām. Kad angļi pārņēma Šlezvigas-Holšteinas apgabalu, sākās pārvietoto personu nomitināšana bijušajās vācu kazarmās. Rendsburgas pilsētā pirmajā nometnē apmetamies lielā telpā ar divstāvu gultām kādi 30 latvieši. Mani vecāki gulēja apakš gultā, es virs gultā. Man diezgan tuvu blakus virs gultā bija vecāks jauneklis un, ak tu briesmas, kā nu varu noģērbties un apģērbties zem segām. Vēlāk pārcēlāmies uz lielāka kompleksa mūra ēkām, kur man ar vecākiem ieradīja mazu istabiņu. Ēdienu gatavoja kopvirtuvē. Mazgāties gājām kopējās dušās. Šajā nometnē nobeidzu latviešu tautskolu. Bijām tikai pieci klasē. Klases audzinātājs un skolas pārzinis, Andrejs Bankovičs, mūs stingri trenēja aritmētikas uzdevumus veikt galva bez piezīmēm un atcerēties daudzus dzejoļus. Mūs mācīja ziemu un vasaru bez skolas pārtraukuma. Šeit iestājos Mežotnes 17. gaidu vienībā. Biju kopniece Irbju kopam, vēlāk gaidu pulciņa virskopniece un arī guntiņu pulciņa vadītājas vietniece. Vasarā no rītiem skrēju ar svilpi pagalmā, lai sasauktu pārejās meitenes uz rīta vingrošanu. Tā kā šai nometnē vidus skolas nebija, man bija jābrauc ar kuģīti pa Ķīles/Ziemeļjūras kanālu uz ģimnāziju Ķīles nometnē. Man ierādīja vietu istabā ar citu ģimeni, ko norobežoju ar izvilktām segām. Pēc viena semestra šo skolu slēdza un pārcēla mūs uz Pinnebergu pie Hamburgas. Tur bija jādodas ar vilcienu un jādzīvo internātā. Pa reizei mani ar vilcienu pavadīja un uzpasēja jau students Pinnebergas universitātē Alnis Bankovičs, mans bijušais blakus divstāvu gultas īpašnieks pirmajā nometnes vietā. Meitenēm internāta istabas bija augšstāva, zēniem lejas stāvā. Vēlāk dabūjām istabiņu mums tikai trim meitenēm. Pinnebergā kopgalda ēdiens bija sātīgs, bet diezgan trūcīgs. Zēni pie galda stāstīja visādus briesmu stāstus, lai meitenēm zūd apetīte un viņi varētu dabūt mūsu porcijas. Kā jau angļu zona, "poridge" katrās brokastīs. Mans tēvs bija iestājies angļu sardžu rotā, kuriem bija melnas uniformas un tādēļ viņus sauca par melnajiem. Pa reizei tēvs atsūtīja angļu baltmaizi un šokolādi, tad bija svinēšana meiteņu istabā. Lai mūs varētu uzpasēt nedēļas nogalēs, sestdienās skolotāji atļāva rīkot ballītes skolas lielajā zālē. Vienmēr kāds skolotājs tur dežūrēja. Pie mums nāca viesos arī studenti un lietuviešu skolas zēni. Tā nu meitenes labi iemācījās dejot, bet jaunākajiem zēniem tādas izdarības maz interesēja un svešinieki nepatika. . 1949. gada aprīlī ģimnāziju Pinnebergā slēdza un mūs pārvietoja uz Neištates apvienoto ģimnāziju. Iesāku otro klasi, bet 1949. gada rudenī mani vēcāki dabūja sponsoru braukt uz ASV. Devāmies uz caurlaides nometni Bremerhāfenā, ko atstājām 1950. gada februārī ar kuģi General C.H.Muir. Eventuāli mēs nonācām Grandrapidos, Mičigānas štatā, kur pabeidzu ģimnāziju un nobeidzu Aquinas koledžu ar grādu bioloģija un medicīnas technoloģijā. | |||||||||||
Fotogrâfiju autors: |
Nezinams | |||||||||||
Fotogrāfiju izmērs: |
750 x 524 pixels, 47 KB | |||||||||||
Other photos from the donor: |
Donora bildes | |||||||||||
Līdzīgas bildes |
|
|||||||||||
