Skautu vadītājs.
Skautu vadītāja Maigoņa Caunes vēlējums fotografijas saņēmējam: „Ja dzīvē kādreiz metās. Un neiet tā kā gaidi. Ne brēkt ne raudāt nesāc. Bet smaidi”.
ID numurs: |
4202 | |||||||||||
Nosaukums: |
Skautu vadītājs. | |||||||||||
Avots: |
Pegija Klausa (dz. Skrastiņa) | |||||||||||
Vieta: |
Flensburga (Flensburg) | |||||||||||
Zona: |
Angļu zona | |||||||||||
Datums: |
1947. gada 31. jūlijā. | |||||||||||
Cilvēki fotogrâfija: |
Maigonis Caune. | |||||||||||
Apraksts: |
Vīrietis skautu formā. | |||||||||||
Stāsts: |
Skautu vadītāja Maigoņa Caunes vēlējums fotografijas saņēmējam: „Ja dzīvē kādreiz metās. Un neiet tā kā gaidi. Ne brēkt ne raudāt nesāc. Bet smaidi”. | |||||||||||
Avota DP vēsture : |
Pegija Klaus (dz. Skrastiņa) atceras. Skrastiņu ģimene, es mamma Valija un brālis Juris, Latviju atstājām 1944. gada vēlā vasarā ar kuģi no Rīgas uz Dancigu. Tēvs Arnolds dienēja latviešu leģiona 15. divīzijā un vasaras beigās tika aizsūtīts uz Vāciju. No Dancigas braucām pie mammas radiem Posenē, Polijā. 1945. gadā frontei tuvojoties ar vilcienu braucām uz rietumu pusi. Kara beigās tomēr palikām Padomju Savienības zonā Kemnicā, Meklenburgas provincē. Pateicoties mammas vācu valodas zināšanām, tomēr tikām uz angļu zonu DP nometnē pie Husuma, Šlezvig Holšteinas provincē, kur domājām ka būs tēvs, bet tēvs bija aizsūtīts uz gūstekņu nometni Beļģijā. 1946. gadā tēvs atgriezās no gūsta un pievienojās savai ģimenei Ķīles DP nometnē. Ķīles DP nometnē pabeidzu pamatskolu, tad mūsu ģimeni pārcēla uz Eitīnas DP nometni, kur iesāku ģimnāziju. Latviešu ģimnāzijām apvienojoties nonācu Pinnebergas un vēlāk Neištates ģimnāzijās. Eitīnas DP nometni slēdzot vecākus arī pārcēla uz Neištates DP nometni. 1950. gadā izbraucu uz Ameriku pie radiem, vecāki sekoja 1951. gadā, kad Amerikā ielaida bijušos leģionārus. | |||||||||||
Fotogrâfiju autors: |
||||||||||||
Fotogrāfiju izmērs: |
548 x 788 pixels, 230 KB | |||||||||||
Other photos from the donor: |
Donora bildes | |||||||||||
Līdzīgas bildes |
|
|||||||||||
