Olavu ģimene pirms izbraukšanas
ID numurs: |
4698 | |||||||||||
Nosaukums: |
Olavu ģimene pirms izbraukšanas | |||||||||||
Avots: |
Anna Grambergs | |||||||||||
Vieta: |
Ventorfa (Wentorf bei Hamburg) | |||||||||||
Zona: |
Angļu zona | |||||||||||
Datums: |
ap. 1949. | |||||||||||
Cilvēki fotogrâfija: |
Olga Olavs, Aija Olavs, Anna Olavs | |||||||||||
Apraksts: |
Sieviete are divām meitenēm sēž uz segas, kura ir izklāta uz zāles saulītē | |||||||||||
Stāsts: |
||||||||||||
Avota DP vēsture : |
PIEZĪMES NO INTERVIJAS AR ANNU GRAMBERGS, RĪGÂ, 2010. g. JÛLIJÂ. Anna Grambergs (dzim. Olavs) izbrauca no Rīgas 1944. gada jūlija beigās,5 gadu vecumā, ar savu māti, Olga Olavs, māsu Aija Olavs, un vecmāmiņām Olavs un Fridrihsons kundzēm, ar kuģi “Monta Rosa”. Bija norunāts, ka Annas tēvs , Aleksandrs Olavs, un viņa brālis, Vilis Olavs jun. brauks ar laivu no Ventspils uz Zviedriju, un ka pēc tam ģimene atkal satiksies. Ceļā uz Zviedrijas laivu Olava vīriešu piemeklēja nelaime: Aleksandrs tika nodots un apcietināts, aizvests uz Stutthofas koncentrācijs nometni Vācijā, un vēlāk aizsūtīts uz Sibīriju kur dzīvoja līdz mūža beigām, 1981 gada. Vilis Olavs jun. noslīka šķērsojot Ventas Upi, kad plosts sasvērās un cilvēkus iegāza upē. Anna atminās no izbraukšanas: “Mēs bijām uz tā kuģa, un bijām pie tādas malas, kur varēja redzēt pāri, un mana mammiņa pasauca, viņa teica: ‘meitenītes, nākiet šurp…skataties uz Rīgas torņiem, skataties uz savu dzimteni, jūs vairs to nekad neredzēsiet’. Un es pat atceros ka es šo domāju: ‘Es redzēšu gan. Es redzēšu gan. Es svēti apsolīju sev, ka es redzēšu gan.’ “ Augusta sākumā Anna Olavs ar ģimeni atradās Reichen bahā, Vācijā, tad Nirnbergā, pirms karš bija beidzies: “Dega. Bumbas apkārt. Un cilvēki – degoši cilvēki leca no logiem. To es atcerēšos. Man tas ienāca prātā kad Òujorkā bija tās briesmas…es skatijos un domāju, jā, to es esmu redzējusi”. Ģimene nonāca Memmingenā, kur dzīvoja pilsētā (nevis DP nometnē), jo Olga Olava bija ārste (ginekoloģe), un strādāja vietējā slimnīcā. Pēc tam pārcēlās uz Lādi, nomainīja vārdu uz Fridrihsons. Tad arī dzīvoja ārpus Lādes DP nometnes, bet Anna ar māsu gāja skolā ar Lādes DP nometnes bērniem. Anna ar māsu arī piedalijās guntiņās, un labi atcerās ļoti gādīgo guntiņu vadītāju Gaidu Ķuzi. Pa šo laiku Olga Olavs (Fridrihsons) strādāja UNRRA paspārnē, braukājot pa pilsētiņām pie pacientiem. Olgas kolēģis un vadītājs bija Prof. Jēkabs Prīmanis. Olavs ģimene izbrauca ar lidmašīnu uz ASV 1949. gadā, kur viņus bija sponsorējušas divas lauksaimnieces (māsas) Minnesotas laukos, Sandstone, galvenokārt lai palīdzēt ar saimniecības darbiem, t.i., lasīt pupas. Anna Grambergs: “Pirmo reizi, kad es atceros ka es biju izsalkusi bija Amerikā, nevis Vācijā. Tur gāja ļoti grūti no sākuma”. Pēc īsa laiciņa Olga Olavs dabūja darbu vietējā slimnīcā kā māsiņas palīdze, un lēnām ieņēma svarīgākus amatus, pārlika ASV ārsta eksāmeņus angļu valodā, un beidzot strādāja atkal savā profesijā. Olavs ģimene aktīvi piedalijās latviešu sabiedrībā Minneapolē. Pēc apprecēšanās Anna pārvācās ar vīru uz Atlana, Georgia, kur bija maz latviešu. Audzināja savus trīs dēlus. Pēc vīra nāves, Anna izdomāja braukt uz Latviju dzīvot, un ieradās 1998. gadā, kur pārņēma ģimenes īpašumu apsaimniekošanu. | |||||||||||
Fotogrâfiju autors: |
||||||||||||
Fotogrāfiju izmērs: |
605 x 362 pixels, 642 KB | |||||||||||
Other photos from the donor: |
Donora bildes | |||||||||||
Līdzīgas bildes |
|
|||||||||||
