Bērnu grupa.
Dagnijas dzimšanas dienas svinēšana. Lauingenas nometnē mēs dzīvojam Messerschmitta lidmašīnas fabrikā, kuŗa bija sadalīta istabās dīpīšiem. Mūsu ģimenei bija viena atsevišķa istaba. Mielasti bija fabrikas kopgaldā, un tur vārēja ari dabūt cukuru un sviestu. Daži dīpīši varēja paši vārīt, jo viņiem bija komunālās virtuves. Lauingenā dzīve bija ļoti laba. Mums deva tik daudz ēst, ka nevarējām paši apēst. Turējām cūkās un devām pārpalikumu cūkām. Tā nu mums bija cūkas gaļa un daži dīpīši pat gatavoja desas.
ID numurs: |
4719 | |||||||||||
Nosaukums: |
Bērnu grupa. | |||||||||||
Avots: |
Dagnija Neimane | |||||||||||
Vieta: |
Lauingene (Lauingen) | |||||||||||
Zona: |
Amerikāņu zona | |||||||||||
Datums: |
1946. gada 28. maijā. | |||||||||||
Cilvēki fotogrâfija: |
Meitene sēž uz pjedestāla - Dagnija Neimane. Bērni uz trepēm: Maruta Neimane, ??,??, ??: Bērni zemē ??, Valdis Sveķis, Daumants Šnore, Austars Šnore. | |||||||||||
Apraksts: |
||||||||||||
Stāsts: |
Dagnijas dzimšanas dienas svinēšana. Lauingenas nometnē mēs dzīvojam Messerschmitta lidmašīnas fabrikā, kuŗa bija sadalīta istabās dīpīšiem. Mūsu ģimenei bija viena atsevišķa istaba. Mielasti bija fabrikas kopgaldā, un tur vārēja ari dabūt cukuru un sviestu. Daži dīpīši varēja paši vārīt, jo viņiem bija komunālās virtuves. Lauingenā dzīve bija ļoti laba. Mums deva tik daudz ēst, ka nevarējām paši apēst. Turējām cūkās un devām pārpalikumu cūkām. Tā nu mums bija cūkas gaļa un daži dīpīši pat gatavoja desas. | |||||||||||
Avota DP vēsture : |
1944. gadā, mans tēvs, Alfrēds Neimanis bija Džūkstes pastmeistars. Krievi vel deportēja latviešus uz Sibīriju. Tēvs stāvēja pie loga, redzēja ka krievu smagā mašīna saņem cilvēkus un ved prom. Mana māte, Lidija, pazina pagasta sekretāri, kurai bija nākamie deportācijas saraksti. Lidija par to viņai pajautāja. Sekretāre teica, ka ne šodien, bet pēc pāris dienām tad mums būs ari jābrauc, jo mes bijām vienā no nākamiem sarakstiem. Tad vācieši uzbruka, krieviem nebija laika vairāk saņemt cilvēkus uz prom vešanu, un tādā ziņā mēs palikām. Kamēr vācieši bija Džūkstē, mums krievi nevarēja deportēt, bet tad atkal nāca laiks, kad krievi varēja iebrukt. Neviens nezināja, ko nākotne nesīs. Māte Lidija ar meitām, Marutu, (4) un Dagniju (2 ½) aizbrauca pie radiem Dobeles rajonā. Tēvam bija jāpaliek Džūkstē darbā. Mēs visi cerējām, ka situācija ir tikai pagaidu stāvoklis, un ka drīz varēs atkal atgriezties mājās. Bet kad bija jāmūk, mēs ar māti un radiem devāmies uz Liepāju. Tēvs varēja mūs pavadīt līdz Kuldīgai, 22. septembrī, tad bija jāatgriežas Džūkstē, izbeigt darbu. Māte ar radiem un bērniem varēja izbraukt no Liepājas ar kuģi Peter Wessel, kurš pirms kaŗa bija Norvēģu jūŗas pārveduma dienesta, bet okupācijas laikā, vācieši to paņēma kā kaŗa transportu. Tā mēs 10. oktobrī nonācām Gotenhafenā. Beidzot tēvs dabūja atļauju no vācu pārvaldes pasta darbu likvidēt, un devās uz Tukumu nodot pasta naudu un zīmogu Tukuma pastam. Tad viņš sāka bēgļu gaitas, 26. oktobrī ar kuģi Rodenbek, ieradās Dancigā un meklēja ģimeni par bēgļu nometnēm. Beidzot mēs atkal visi satikāmies 25. novembri, Podsedica, Čehijā, kurai toreiz bija vācu valdība. Mūsu grupiņa bēga no vienas nometnes uz otru, un 1945. gada augusta, beidzot atradāmies Amerikāņu zonā, Ambergā. No turienes, mēs pēc īsa laika pārcēlāmies uz Lauingenu. Tur mes dzīvojām līdz Lauingenas nometnes likvidēšanai (1945. gada oktobrī līdz 1946. gada novembrim). Tad mūs pārveda uz Haunštettenes nometni Augsburgā. Haunštettenē mēs dzīvojām līdz izbraukšanai uz Ameriku, 4. maijā, 1950. gada, ar Amerikāņu kara transportu kuģi, General C. C. Ballou. | |||||||||||
Fotogrâfiju autors: |
||||||||||||
Fotogrāfiju izmērs: |
971 x 1433 pixels, 279 KB | |||||||||||
Other photos from the donor: |
Donora bildes | |||||||||||
Līdzīgas bildes |
|
|||||||||||
