Iebraucēju manifests.
Es nezinu, kāpēc viņi mūs par igauņiem nosauca. Kuģis iebrauca Òujorkā 14. maijā, 1950. gadā, bet pie mūsu vārdiem datums ir pierakstīts 17. maijā, 1950. gadā. Kaut kad krustojumā, mana māsa Maruta saslima ar masalām. Viņa gulēja kuģa slimnīcā, un viņai nebija apetīte. Lai Marutai pierunātu est, ārsti viņai stāstīja, "Tā ir valzivs gaļa. Kapteinis to šorīt nozvejoja." Tāpēc, kad mēs tikām Òujorkā, mums bija jāpaliek vēl trīs dienas Ellis Islanda, līdz Maruta tika izārstēta. Kad mēs beidzot ieradāmies Ziemeļ Karolinā, tad es pati arī saslimu ar masalām. Tāpēc mūsu ģimene skaitās klāt ieceļotājiem kuŗi caur Ellis salu ir iebraukuši Amerikā.
ID numurs: |
4798 | |
Nosaukums: |
Iebraucēju manifests. | |
Avots: |
Dagnija Neimane | |
Vieta: |
Augsburga (Augsburg) | |
Zona: |
Amerikāņu zona | |
Datums: |
1950. gada 17. maijā. | |
Cilvēki fotogrâfija: |
||
Apraksts: |
||
Stāsts: |
Es nezinu, kāpēc viņi mūs par igauņiem nosauca. Kuģis iebrauca Òujorkā 14. maijā, 1950. gadā, bet pie mūsu vārdiem datums ir pierakstīts 17. maijā, 1950. gadā. Kaut kad krustojumā, mana māsa Maruta saslima ar masalām. Viņa gulēja kuģa slimnīcā, un viņai nebija apetīte. Lai Marutai pierunātu est, ārsti viņai stāstīja, "Tā ir valzivs gaļa. Kapteinis to šorīt nozvejoja." Tāpēc, kad mēs tikām Òujorkā, mums bija jāpaliek vēl trīs dienas Ellis Islanda, līdz Maruta tika izārstēta. Kad mēs beidzot ieradāmies Ziemeļ Karolinā, tad es pati arī saslimu ar masalām. Tāpēc mūsu ģimene skaitās klāt ieceļotājiem kuŗi caur Ellis salu ir iebraukuši Amerikā. | |
Avota DP vēsture : |
1944. gadā, mans tēvs, Alfrēds Neimanis bija Džūkstes pastmeistars. Krievi vel deportēja latviešus uz Sibīriju. Tēvs stāvēja pie loga, redzēja ka krievu smagā mašīna saņem cilvēkus un ved prom. Mana māte, Lidija, pazina pagasta sekretāri, kurai bija nākamie deportācijas saraksti. Lidija par to viņai pajautāja. Sekretāre teica, ka ne šodien, bet pēc pāris dienām tad mums būs ari jābrauc, jo mes bijām vienā no nākamiem sarakstiem. Tad vācieši uzbruka, krieviem nebija laika vairāk saņemt cilvēkus uz prom vešanu, un tādā ziņā mēs palikām. Kamēr vācieši bija Džūkstē, mums krievi nevarēja deportēt, bet tad atkal nāca laiks, kad krievi varēja iebrukt. Neviens nezināja, ko nākotne nesīs. Māte Lidija ar meitām, Marutu, (4) un Dagniju (2 ½) aizbrauca pie radiem Dobeles rajonā. Tēvam bija jāpaliek Džūkstē darbā. Mēs visi cerējām, ka situācija ir tikai pagaidu stāvoklis, un ka drīz varēs atkal atgriezties mājās. Bet kad bija jāmūk, mēs ar māti un radiem devāmies uz Liepāju. Tēvs varēja mūs pavadīt līdz Kuldīgai, 22. septembrī, tad bija jāatgriežas Džūkstē, izbeigt darbu. Māte ar radiem un bērniem varēja izbraukt no Liepājas ar kuģi Peter Wessel, kurš pirms kaŗa bija Norvēģu jūŗas pārveduma dienesta, bet okupācijas laikā, vācieši to paņēma kā kaŗa transportu. Tā mēs 10. oktobrī nonācām Gotenhafenā. Beidzot tēvs dabūja atļauju no vācu pārvaldes pasta darbu likvidēt, un devās uz Tukumu nodot pasta naudu un zīmogu Tukuma pastam. Tad viņš sāka bēgļu gaitas, 26. oktobrī ar kuģi Rodenbek, ieradās Dancigā un meklēja ģimeni par bēgļu nometnēm. Beidzot mēs atkal visi satikāmies 25. novembri, Podsedica, Čehijā, kurai toreiz bija vācu valdība. Mūsu grupiņa bēga no vienas nometnes uz otru, un 1945. gada augusta, beidzot atradāmies Amerikāņu zonā, Ambergā. No turienes, mēs pēc īsa laika pārcēlāmies uz Lauingenu. Tur mes dzīvojām līdz Lauingenas nometnes likvidēšanai (1945. gada oktobrī līdz 1946. gada novembrim). Tad mūs pārveda uz Haunštettenes nometni Augsburgā. Haunštettenē mēs dzīvojām līdz izbraukšanai uz Ameriku, 4. maijā, 1950. gada, ar Amerikāņu kara transportu kuģi, General C. C. Ballou. | |
Fotogrâfiju autors: |
||
Fotogrāfiju izmērs: |
1800 x 1014 pixels, 1387 KB | |
Other photos from the donor: |
Donora bildes | |
Līdzīgas bildes |
||