Hanavas pamatskolas skolnieki un skolnieces.
Latviešu skolas skolnieces un skolnieki ar vienu no skolotājām vidū.
ID numurs: |
4822 | |||||||||||
Nosaukums: |
Hanavas pamatskolas skolnieki un skolnieces. | |||||||||||
Avots: |
Skaidrīte McKeag (dz. Krūmiņa) | |||||||||||
Vieta: |
Hānava (Hanau) | |||||||||||
Zona: |
Amerikāņu zona | |||||||||||
Datums: |
1947. gadā. | |||||||||||
Cilvēki fotogrâfija: |
Pirmā rindā- 2. Dzintra Vaivare, 4. Skaidrīte Krūmiņa un 7. Inese Viķele. Otrā rindā – 3. Ivars Viķelis. | |||||||||||
Apraksts: |
||||||||||||
Stāsts: |
Latviešu skolas skolnieces un skolnieki ar vienu no skolotājām vidū. | |||||||||||
Avota DP vēsture : |
Latviju atstāju 1944. gada 30. septembrī, četras dienas pēc manas sestās dzimšanas dienas. Tēvs strādāja birojā Latvijas armijā (kura, protams bija vācu pārņemta) un vācieši viņu nelaida prom. Tā nu mēs ar māti vienas devāmies ceļā, jo krievi nāca pāri robežai. Tēvs ar darba kolēģiem bija norunājuši vietu bēgļiem Bavārijā. Tur kāds mācītājs apdrošināja apmešanos septiņu ģimeņu sievām un bērniem. To ģimeņu vīri visi bija iesaukti vācu armijā tā kā pašiem nebija atļauts izbraukt. Izbraucām no Rīgas ostas ar kuģi Steuben uz poļu ostu Gdynia, ko okupējošie vācieši bija pārdēvējuši par Gotenhaven. Mūsu bēgļu grupiņa brauca cauri Polijai, Čehoslovākijai un Vācijai kamēr tikām Bavārijā. Tur gan nebijām ilgi – bija jābrauc tālāk uz citām bēgļu vietām. Kaut ari karš plosījās visapkārt, tēvs spēja mūs atrast. Viņš bija sevi pataisījis šausmīgi slimu, lai vācieši to laistu vaļā. Neesot ēdis pāris nedēļas, milzīgi smēķējis, un tad gājis pie armijas ārsta. Līdz kara beigām mēs vazājamies ar vilcieniem astoņus mēnešus no vietas uz vietu, jo nebija droši kur palikt. Kad karš beidzās bijām Ašafenburgā. Pilsētā bija latviešu grupiņa, kur kādam piederēja smagā mašīna. Norunāja braukt uz Hanavu, salikās visi iekšā un brauca. Hanava bija armijas pārzināta DP bēgļu nometne amerikāņu zonā. Māte strādāja kā tulks nometnes birojā lietojot savu veco angļu valodu no skolas dienām. Tēvs strādāja noliktavā. Nometnē bija cilvēki kuri organizēja lietas bērniem – skolas, sporta notikumus, guntiņas, gaidas, skautus, baleta stundas un citas. Skolu sāku ar otro klasi, jo tēvs man pats mācīja pirms skolu noorganizēja. Nometnes skolā nogāju līdz mūsu izbraukšanai uz Ameriku 1950. gada martā. Nespēju pabeigt piekto klasi. Nometnē biju aktīva visādos pasākumos. Biju tik aktīva ka labākā draudzene mani nosauca par Skudru, vārdu, kuru esmu visu mūžu lietojusi. | |||||||||||
Fotogrâfiju autors: |
||||||||||||
Fotogrāfiju izmērs: |
1163 x 818 pixels, 247 KB | |||||||||||
Other photos from the donor: |
Donora bildes | |||||||||||
Līdzīgas bildes |
|
|||||||||||
