Ciemos pie latviešu karavīriem.
Ciemos pie latviešu karavīriem.
Altgarges DP nometnes latviešu koris ciemojās pie latviešu karavīriem Putlosas gūstekņu nometnē 1945. gada 31. augusta. Karavīrus uzrunāja pulkvedis A. Kripēns.
„Par mūsu karavīru izbēgšanu no Putlosas gūstekņu nometnes un ierašanos Alt-Gargē lido apkārt stāsti kā kāposta tauriņi. Ziemeļjūras krastā bija nometināts liels skaits vācu karagūstekņu, starp tiem ap 10 000 latviešu 15. divīzijas vīru un viens vai divi igauņu pulki. Vienības nebija izformētas, un to ieroči atradās nepilnas dienas gājiena attālumā. Runa ir par apmēram 200 000 vīriem. Tas ir bijis rezerves karaspēks katram gadījumam, ja nonāktu konfliktā ar krieviem. Ģen. Rūdolfs Bangerskis min savās atmiņās, ka tajā laikā notikušas sarunas par latviešu vienību iesaistīšanu angļu sardžu dienestā. 1945. gada jūlijā angļu armijas vadības delegācija ieradusies Putlosā, lai iepazītos ar latviešu karavīriem. Ap nometni nekādas sētas nebija. Apsardzi veica angļu patruļas, bet kārtību nometnē nodrošināja neizformēto vienību virsnieki. Varēja iet uz tuvāko pilsētiņu šo to iemainīt. Dezertieru bija daudz, jo bija slikti nokārtota apgāde. Angļi uz dezertieriem skatījās caur pirkstiem. Amerikāņu un krievu spiediena ietekmē 1945. gada rudenī šo potenciālo armiju likvidēja. Daudzi karavīri paklausīja augstāko virsnieku aicinājumam palikt kopā, lai turpinātu cīņu par Latvijas brīvību, ja šāda izdevība atkal rastos, un nonāca Cedelhemā. Tā nebija nekas līdzīgs Putlosai. Sargi bija beļģi, kas apgājās ar gūstekņiem ļoti slikti.
Vēl pa Alt-Gargi cirkulēja šāds stāsts: Bariņš latviešu karavīru izkļuvis no Putlosas gūstekņu nometnes ar divu „lustīgu“ frizieru palīdzību. Bēgšanas akcija bijusi jau iepriekš izplānota un bēgļi apgādāti ar koristu ievestām civilistu drēbēm. Pēc Alt-Garges kora koncerta, kamēr abus sardzes vīrus „izklaidējušas“ Þenija ar Frīdu, tikmēr karavīri sakāpuši mašīnā kopā ar koristiem. Atpakaļceļā koristes karavīrus slēpušas zem brunčiem, respektīvi, viņi ir gulējuši, pa vārtiem izbraucot, uz grīdas. Vai nu tā bija vai nē, fakts ir, ka vienu nakti nometnē ieradās ap 20 karavīru.” U. Siliņš, Jauna Gaita, JG260:33-35, pavasaris 2010.
ID numurs:
4929
Nosaukums:
Ciemos pie latviešu karavīriem.
Avots:
Uldis Siliņš
Vieta:
Altgarge (Alt-Garge bei Bleckende)
Zona:
Angļu zona
Datums:
1945. gada 31. augusta.
Cilvēki fotogrâfija:
Priekšā vidū pulkvedis A. Kripēns.
Apraksts:
Stāsts:
Altgarges DP nometnes latviešu koris ciemojās pie latviešu karavīriem Putlosas gūstekņu nometnē 1945. gada 31. augusta. Karavīrus uzrunāja pulkvedis A. Kripēns.
„Par mūsu karavīru izbēgšanu no Putlosas gūstekņu nometnes un ierašanos Alt-Gargē lido apkārt stāsti kā kāposta tauriņi. Ziemeļjūras krastā bija nometināts liels skaits vācu karagūstekņu, starp tiem ap 10 000 latviešu 15. divīzijas vīru un viens vai divi igauņu pulki. Vienības nebija izformētas, un to ieroči atradās nepilnas dienas gājiena attālumā. Runa ir par apmēram 200 000 vīriem. Tas ir bijis rezerves karaspēks katram gadījumam, ja nonāktu konfliktā ar krieviem. Ģen. Rūdolfs Bangerskis min savās atmiņās, ka tajā laikā notikušas sarunas par latviešu vienību iesaistīšanu angļu sardžu dienestā. 1945. gada jūlijā angļu armijas vadības delegācija ieradusies Putlosā, lai iepazītos ar latviešu karavīriem. Ap nometni nekādas sētas nebija. Apsardzi veica angļu patruļas, bet kārtību nometnē nodrošināja neizformēto vienību virsnieki. Varēja iet uz tuvāko pilsētiņu šo to iemainīt. Dezertieru bija daudz, jo bija slikti nokārtota apgāde. Angļi uz dezertieriem skatījās caur pirkstiem. Amerikāņu un krievu spiediena ietekmē 1945. gada rudenī šo potenciālo armiju likvidēja. Daudzi karavīri paklausīja augstāko virsnieku aicinājumam palikt kopā, lai turpinātu cīņu par Latvijas brīvību, ja šāda izdevība atkal rastos, un nonāca Cedelhemā. Tā nebija nekas līdzīgs Putlosai. Sargi bija beļģi, kas apgājās ar gūstekņiem ļoti slikti.
Vēl pa Alt-Gargi cirkulēja šāds stāsts: Bariņš latviešu karavīru izkļuvis no Putlosas gūstekņu nometnes ar divu „lustīgu“ frizieru palīdzību. Bēgšanas akcija bijusi jau iepriekš izplānota un bēgļi apgādāti ar koristu ievestām civilistu drēbēm. Pēc Alt-Garges kora koncerta, kamēr abus sardzes vīrus „izklaidējušas“ Þenija ar Frīdu, tikmēr karavīri sakāpuši mašīnā kopā ar koristiem. Atpakaļceļā koristes karavīrus slēpušas zem brunčiem, respektīvi, viņi ir gulējuši, pa vārtiem izbraucot, uz grīdas. Vai nu tā bija vai nē, fakts ir, ka vienu nakti nometnē ieradās ap 20 karavīru.” U. Siliņš, Jauna Gaita, JG260:33-35, pavasaris 2010.
Avota DP vēsture :
Uldis Siliņš, dzimis 1930,g. 26 janvārī, Rīgā, aktieris, drāmaturgs, kultūrvēsturnieks, žurnālists, TZO virsnieks, sācis bēgļa gaitas 1944.g, krievu frontei tuvojoties Carnikavai. Pēc pāris mēnešu uzturēšanos Gudeniekos, kopā ar ģimeni devies uz Liepāju un no turienes ar kuģi uz Dancigu, tālāk uz Gotenhafenu, Parchimu un Voosmeru Pomerānijā. Kara beigās racis tranšejas Štetinas piefrontē. Pēc kaŗa beigām dzīvojis Alt-Garges, pēc tam un Dedelstorfas nometnē, kur beidzis ģimnāziju un izceļojis uz Austrāliju. Ģimenē – tēvs Mārtiņš Eduards Siliņš, zvejnieks, grāmatvedis, aizsargu nodaļas priekšnieks un sabiedrisks darbinieks; māte- Elza Vilhelmīne Siliņa- skolotāja, mātes māsa Milda Deķe- pārdevēja, viņas meita Maruta Deķe- 6 g. , mātes māte Anna Paegle- audēja, mājsaimniece.
Fotogrâfiju autors:
Fotogrāfiju izmērs:
1163 x 807 pixels, 132 KB
Other photos from the donor:
Donora bildes
Līdzīgas bildes
Skauti un gaidas ciemos pie bijušiem latviešu leģionāriem
Ciemos pie vecākiem.
Ciemos pie kaimiņiem.
Ciemos pie ukraiņu skautiem.
Ciemos pie ukraiņu skautiem.