Aijas portrets
Esmu es, Aija Meistere, piecu gadu vecumā. Bildes bija uzņemtas iebraukšanas dokumentiem Vācijā un pases tika apzīmogotas. Tā es esmu šeit, maza meitene ar taisniem blondiem matiem. Iebraukšanas bildes bija tādas ka tagadējos laikos uzņem foto automātā. Es nosvinēju sesto dzimšanas dienu bēgļu gaitas Vācijā. Kaut kur, mamma atrada putraimus un uztaisīja man putras kūciņu, ar „6” uzrakstītu virsū ar biešu sulu.
ID numurs: |
5043 | |||||||||||
Nosaukums: |
Aijas portrets | |||||||||||
Avots: |
Aija Meisters | |||||||||||
Vieta: |
Gēsthahta (Geesthacht) | |||||||||||
Zona: |
Angļu zona | |||||||||||
Datums: |
1944. gadā | |||||||||||
Cilvēki fotogrâfija: |
Aija Meistere | |||||||||||
Apraksts: |
||||||||||||
Stāsts: |
Esmu es, Aija Meistere, piecu gadu vecumā. Bildes bija uzņemtas iebraukšanas dokumentiem Vācijā un pases tika apzīmogotas. Tā es esmu šeit, maza meitene ar taisniem blondiem matiem. Iebraukšanas bildes bija tādas ka tagadējos laikos uzņem foto automātā. Es nosvinēju sesto dzimšanas dienu bēgļu gaitas Vācijā. Kaut kur, mamma atrada putraimus un uztaisīja man putras kūciņu, ar „6” uzrakstītu virsū ar biešu sulu. | |||||||||||
Avota DP vēsture : |
1944. gada mēs dzīvojām Vecpiebalgā. Man toreiz bija pieci gadi, brālim Jurim astoņi. Pirmā komunistu okupācijas laikā Latvijā, mēs baidījāmies par izsūtīšanu uz Sibīriju. Kāpēc mums? Laikam tāpēc, ka vecāki bija skolotāji, laikam tāpēc ka viņi pievienojās pretošanās kustībai. Tā kā mums vienmēr draudēja šķiršanās un nāve, māte mūs bērnus lika gulēt pilnīgi apģērbtus, gadījumā ja mums pēkšņi būtu jāmūk uz mežu. Mēs bēgām gan, un beidzot tikām Liepājā uz kuģa. Vienmēr bija cerība, ka drīz šis trakums pāries un mēs varēsim atkal atgriezties mājās. Ar to domu, daudzi bija aprakuši dārgumus zemē, lai tos atkal varētu atgūt. Viena sieviete ielēca jūrā pakaļ savam koferim. Man pašai pagāja 50 gadi pirms es varēju atkal dzimtenes zemē pastaigāt. Man, kā mazam bērnam ir daudz briesmīgas atmiņas palikušas no bēgļu gaitām – naktis mežos, vilcieni ar izsistiem logiem, DDT pulvera mākoņi. Bērni saslima un daudzi nomira. Visur bija runa par nāvi, par vecāku, zaldātu, un bērnu nāvi. Kapi bija visapkārt. Juris un es, mēs arī saslimām. Bumbas krita ka lietus. Mēs glābāmies tur kur vien varējām. Mana vecmāmiņa, kuru saucām Imits, arī sāka bēgļu gaitas ar mums, bet viņa bija slima un neredzīga, un nevarēja vairs paiet. Lai kā mēs tam ļoti pretojāmies, viņa mums lika bez viņas iet tālāk. Tā mēs Imitsu kaut kur vienā šķūnī atstājām. Bet eņģeli mūs visus vadīja, un ari Imitsu. Gadus vēlāk, kad es atkal atgriezos Latvijā, man stāstīja, ka mūsu vecmāmiņa bija tikusi atpakaļ uz Piebalgu, visu ceļu ar kājām. Es varēju nosvinēt sesto dzimšanas dienu Vācijā. Māte kaut kur atrada putraimus un sagatavoja mazu putraimu kūciņu ar sarkanu “6” uzrakstītu biešu sulā. Beidzot karš beidzās, un mēs atradāmies Gēsthahtas Saules DP nometnē. Mani vecāki tur turpināja darbu ka nometnes skolotāji. Es biju musinošs bērns, iedomājos, ka esmu droša un bezbailīga. Es lecu no jumtiem un gāju tur kur bija aizliegts. Saules DP nometne bija ārpus Hamburgas pilsētas, un mēs bērni katru rītu sapulcējāmies un gājām gājienā visi kopā uz skolu Gēsthahtas pilsētiņā, kur bija mūsu skolas telpas. Viens liels prieks bija Jurim un man Saules nometne, kad dabūjām trušus, kurus mēs turējām kā mājas kustoņus un tos barojām ar pieneņu lapām. Mūsu nākošā DP nometne bija Špackenbergā. Trešā nometne bija Fliegerhorstā, kur tēvs pieņēma darbu kā sargs Britu armijas „Melno vienībā”. No Fliegerhorstas, mēs sākām lēno ceļu uz Ameriku. Citās nometnēs, karantīnā, mums lika pavadīt laiku ceļā uz Bremerhaveni, no kurienes, beidzot pēc 10 dienu ceļojuma, mēs ieradāmies Òujorkā, 9. jūnijā, 1950. gadā ar kuģi General M. B. Stewart. Šī ierašanās Amerikā man bija kā izglābšana no visiem bēgļu pārdzīvojumiem, no visam drausmam. Man ir jau ilgu laiku apsēstība par miršanu, kapsētām un bērēm. Tas man ir palicis atmiņā no mūsu bēgļu gaitām, un par tādiem pārdzīvojumiem mana māksla vēl šodien bieži atspoguļo. | |||||||||||
Fotogrâfiju autors: |
||||||||||||
Fotogrāfiju izmērs: |
427 x 550 pixels, 63 KB | |||||||||||
Other photos from the donor: |
Donora bildes | |||||||||||
Līdzīgas bildes |
|
|||||||||||
