Melno dienestā
Pēc kaŗa gados militārā valdība nodibināja ASV un Britu zonās, tā sauktās „melno” vienības. Vienības nodarbojās ar apsardzi, transportu, būvēšanu (sauktas inženieru), un citu palīdzību militārām vienībām. Nosaukums „melnie” nāca no viņu formas tērpa, nokrāsotas amerikāņu armijas formas. Melno vienības bija militāras vienības un tajās strādāja liela daļa bijušie latviešu leģionāri.
Eslingenas darba dienestnieki tika sūtīti uz Frankfurti, rekonstruēt Frankfurtes lidostu. Eslingenas dienestnieki varēja vienreiz mēnesī apmeklēt ģimenes Eslingenas DP nometnē, vai, tā kā šinī fotogrāfijā, Zinaida apciemoja savu vīru Frankfurtē. Pirms 1946. gada, Eslingenas vīrieši tika sūtīti uz mežiem, lai gādātu malku kurināšanai.
Eslingenas darba dienestnieki tika sūtīti uz Frankfurti, rekonstruēt Frankfurtes lidostu. Eslingenas dienestnieki varēja vienreiz mēnesī apmeklēt ģimenes Eslingenas DP nometnē, vai, tā kā šinī fotogrāfijā, Zinaida apciemoja savu vīru Frankfurtē. Pirms 1946. gada, Eslingenas vīrieši tika sūtīti uz mežiem, lai gādātu malku kurināšanai.
ID numurs: |
5063 | |||||||||||
Nosaukums: |
Melno dienestā | |||||||||||
Avots: |
RAIMONDS LASMANIS | |||||||||||
Vieta: |
Eslingena (Esslingen am Neckar) | |||||||||||
Zona: |
Amerikāņu zona | |||||||||||
Datums: |
1949. gadā. | |||||||||||
Cilvēki fotogrâfija: |
Jānis un Zinaida Lasmaņi. | |||||||||||
Apraksts: |
||||||||||||
Stāsts: |
Pēc kaŗa gados militārā valdība nodibināja ASV un Britu zonās, tā sauktās „melno” vienības. Vienības nodarbojās ar apsardzi, transportu, būvēšanu (sauktas inženieru), un citu palīdzību militārām vienībām. Nosaukums „melnie” nāca no viņu formas tērpa, nokrāsotas amerikāņu armijas formas. Melno vienības bija militāras vienības un tajās strādāja liela daļa bijušie latviešu leģionāri. Eslingenas darba dienestnieki tika sūtīti uz Frankfurti, rekonstruēt Frankfurtes lidostu. Eslingenas dienestnieki varēja vienreiz mēnesī apmeklēt ģimenes Eslingenas DP nometnē, vai, tā kā šinī fotogrāfijā, Zinaida apciemoja savu vīru Frankfurtē. Pirms 1946. gada, Eslingenas vīrieši tika sūtīti uz mežiem, lai gādātu malku kurināšanai. |
|||||||||||
Avota DP vēsture : |
Es esmu dzimis Rīgā, 25. aprīlī, 1938. gadā maniem vecākiem Jānim A. un Zinaīdai, dzim. Nikiforov, Lasmaņiem. Mans brālis, Ojārs, arī dzima Rīgā, 6. aprīlī, 1941. gadā. Tēvs bija sekmīgs komersants, kuŗam piederēja būv apkalpojumu un krāsu veikals Avota ielā, un kinoteātris un daudzdzīvokļu māja Sarkandaugavā. Mātes tēvs bija virsnieks Cara armija, un dienēja kopā ar prūšu un mātes puses Rīgas radiniekiem vārdā Doering. Pēc komunistu Latvijas okupācijas, 1940/41. gadā, komunistu valdība tēvam noņēma viņa automobili, laivu, īpašumus, un citus komersantus. Viens no tēva bijušiem darbiniekiem, kuŗam bija sakari ar NKVD, paziņoja tēvam, ka Lasmaņu ģimene ir ierakstīta vilcienu saraksta izsūtīšanai uz Sibīriju. Mēs to uzzinot, tūliņ atstājām Rīgu un devāmies uz Stendi, Kurzemē, kur manai vecmāmiņai, Lībai Lasmanei, bija lauku mājās. Tad, kad vācieši iebruka Latvijā, mana tēva īpašumi tika viņam atdoti, un mūsu ģimene atgriezās Rīgā. Diemžēl 1944. gadā, mums izbeidzās mūsu dzīve Latvijā uz visiem laikiem. Austrumu frontei sabrūkot, vācu Heeresgruppe Nord realizēja, ka vāciešiem nebija vairs iespējam noturēt Rīgu. Mans tēvs, Jānis Lasmanis, tika noķerts uz ielas 7. oktobrī, 1944. gadā, aizvests uz kuģi Andrejostā, un aizsūtīts uz Vāciju. Tanī pašā nedēļā, mātei bija atļauts vienu stundu laiks sapakot to ko viņa varēja panest, paķert dēlus Raimondu un Ojāru, kā arī viņas māti, Emmu Nikoforovu, dzim. Doering. Viņi visi kopa tika aizvesti uz pēdējo vilcienu, kurš varēja izbraukt no Rīgas. Tad, no Liepājas, vilciens ātrā steiga devas uz dienvidiem nakts vidu, cauri lidmašīnu uzlidojumiem. Bija brīnums, ka mums izdevās nonākt Austrumprūsijā. Mēs mukām tālāk Vācijā uz rietumiem, visu laiku pārdzīvojot uzlidojumus. Tā mēs nonācām Graic-Doelava, netālu no Drēzdenes, kur caur tēva uzņēmumu bankas filiāli bija zināma apmešanās vieta. No mūsu dzīvokļa varēju redzēt Drēzdenes bumbošanu un degšanu 1945. gada martā. Mēs visu laiku nezinājām vai tēvs bija dzīvs vai miris, līdz tam kad viņš klauvēja pie mūsu durvīm kaŗa beigās, 1945. gada maijā. Tā tas bija, es vienu dienu runājos Graicā ar vācu karavīriem grāvjos, un nākamā dienā, pēc smagas apšaudīšanās, ievēroju baltus palagus pakārtus logos, un kolonu amerikāņu tankus, iebraucot Graicā no ziemeļiem. Vācija kapitulēja 8. maijā, 1945. gadā, bet Lasmaņu ģimenei vēl nebija miers. 5.jūnijā, 1945. gadā, Vācija tika sadalīta zonas, un mums Graicā bija nelaime atrasties Padomju Savienības zonā. Mans tēvs tūliņ, (18. jūnijā, 1945. gadā) devās uz Bambergu, kuŗa bija tuvākā pilsēta amerikāņu zona. Viņa brālis, slavenais vijolnieks Voldemārs Lasmanis, palīdzēja ģimenei, kuŗa, starp tūkstošiem citiem bēgļiem, devās uz rietumiem, mēģinot sasniegt robežu, pirms krievi to aizslēdza. Pēc īsa laika, kuŗu mēs pavadījām Heidelbergā, mūsu ģimeni aizveda uz Esslingenas DP nometni. No turienes, 1950. gadā, mēs izceļojām uz Ameriku, un Voldemārs Lasmanis uz Kanādu. Man Amerikas pavalstniecību piešķīra 6. septembrī, 1956. gadā, un to saņemot mans vārds tika pārmainīts no Raimonda uz Raymond. Es ceru nākotnē uzrakstīt vēsturi par Lasmaņu ģimeni. | |||||||||||
Fotogrâfiju autors: |
||||||||||||
Fotogrāfiju izmērs: |
1200 x 800 pixels, 462 KB | |||||||||||
Other photos from the donor: |
Donora bildes | |||||||||||
Līdzīgas bildes |
|
|||||||||||
