Eitīnes iemītnieki dodās uz Angliju
1947.gada jūnija sākumā mums, UNNRAs Latviešu pēc slimnīcas Atpūtas Mājas darbiniekiem piedāvāja izdevību pieteikties emigrēt uz Angliju. Mēs pieci, divas meitas un trīs puiši pieteicamies un 16.jūnijā, ’47. gadā esam gatavi atstāt Eutinas Fissaubricku. Smaidošās sejas rāda mūsu prieku doties uz jaunu dzīvi Anglijā. Visi nama darbinieki iznāca lai atvadītos no mums.
ID numurs: |
514 | |||||||||||
Nosaukums: |
Eitīnes iemītnieki dodās uz Angliju | |||||||||||
Avots: |
Fēlikss Tālivaldis Ersts | |||||||||||
Vieta: |
Eitīne (Eutin) | |||||||||||
Zona: |
Angļu zona | |||||||||||
Datums: |
1947. gads. | |||||||||||
Cilvēki fotogrâfija: |
Labajā pusē: Fēlikss Tālivaldis Ersts | |||||||||||
Apraksts: |
Pieci smejoši jaunieši (divas meitenes un 3 puiši) uz steķa (?) | |||||||||||
Stāsts: |
1947.gada jūnija sākumā mums, UNNRAs Latviešu pēc slimnīcas Atpūtas Mājas darbiniekiem piedāvāja izdevību pieteikties emigrēt uz Angliju. Mēs pieci, divas meitas un trīs puiši pieteicamies un 16.jūnijā, ’47. gadā esam gatavi atstāt Eutinas Fissaubricku. Smaidošās sejas rāda mūsu prieku doties uz jaunu dzīvi Anglijā. Visi nama darbinieki iznāca lai atvadītos no mums. |
|||||||||||
Avota DP vēsture : |
Felikss Ersts 1945. gada maijā izmuka no Vācu gūstas pie Neištates un pievienojās citiem latviešu bēgļiem kuri apmetās kafējnīcā šinī pilsētā: "Tur mēs visi gulējām uz grīdas kā sardīnes bundžā. Ēdamreize bija tikai vienu reizi dienā, 3 vai 4 plānas maizes šķēles un zupa - kolrābi, kartupeļi un kādi tauki. Es piedāvājos strādāt virtuvē, lai es varētu dabūt vēl drusciņ zupas. Laimīgā kārtā pēc divām nedēļām mūs visus pārvietoja uz tuvajo bijušo vācu jūrnieku nometni. Biju laimīgs ar iespēju atstāt vācu kara gūstekņu ierindas un iekļauties pie latviešu bēgļiem Neištatē. Uzreiz tiku pieņemts pie ģimenes; māte ar trīs dēliem. Vecākais tikai gadu jaunāks kā es pats un jaunākais tikai 7 gadus vecs. Drīz vien es tiku pieņemts kā audžu dēls un biju kā vecākais brālis ģimenē. Vēl līdz šim laikam mēs uzturam sakarus kā brāļi, kaut arī dzīvojam šķirti dažādās zemēs. Gunārs (vecākais dēls) un es aizgājam uz „Alt-Erfrade, Latviešu Lauksaimniecības Skolu” studēt 6 mēnešu kursu. Māte ar diviem jaunākiem dēliem aizgāja uz Eutinu. Tur bija „Save the Children" Fonds kurš aprūpēja latviešu bērnus kas bija zaudējuši savus vecākus bēgļu gaitās. Cik atceros, bija apmēram 130 bērnu vecumā no 4 līdz 14. Izņemot tikai 2 vai 3 angļu personālu, viss pārejais personāls bija latvieši. Visi bērni bija sadalīti skolas klasēs ar saviem skolotājiem, audzinātājiem un aprūpes darbiniekiem. Māte Grava (mūsu māte) bija kā pavāre lielā virtuvē ar vairākiem palīgiem. Gunārs un es, pēc skolas kursiem, pārgājam uz dzīvi Eutinā un dabūjam darbus mūsu spējām. Tas bija 1946. gada pavasarī un vasarā. Laiks pagāja ātri, ļoti rosīgi ar dažādiem mājas aprūpes darbiem. 1947.gada sākumā bērni tika pārvietoti uz citu vietu un tā Eutinas vieta tika pārvērsta kā atveseļošanās nams latviešu slimniekiem pēc slimnīcām. Gunārs, es un vēl daži no mūsu latviešu personāla pieteicās emigrēt uz Angliju. Jūlija sākumā mēs beidzot atstājam Eutin un iebraucam Hull, Anglijā." | |||||||||||
Fotogrâfiju autors: |
||||||||||||
Fotogrāfiju izmērs: |
378 x 259 pixels, 38 KB | |||||||||||
Other photos from the donor: |
Donora bildes | |||||||||||
Līdzīgas bildes |
|
|||||||||||
