Bērnu dārzs
Bērniņi skaita lūgšanu bērnu dārzā.
ID numurs: |
5239 | |||||||||||
Nosaukums: |
Bērnu dārzs | |||||||||||
Avots: |
Zinta Kūlīte (dz.Mekšs) | |||||||||||
Vieta: |
Eslingena (Esslingen am Neckar) | |||||||||||
Zona: |
Amerikāņu zona | |||||||||||
Datums: |
||||||||||||
Cilvēki fotogrâfija: |
||||||||||||
Apraksts: |
||||||||||||
Stāsts: |
Bērniņi skaita lūgšanu bērnu dārzā. | |||||||||||
Avota DP vēsture : |
Biogrāfija – Zinta Kūlīte (dzimusi Mekšs) Mūsu ģimenē bijām pieci: Tēvs mācītājs Jēkabs Âdolfs Mekšs, dzimis 1908.g. 26.febr. Smiltenē, mira Brazilijā 1999.g., pelnu urna apglabāta Smiltenes kapos. Māte Elza Mekšs dz. Kalniņa 1906.g. 10.maijā, Rīgā, mira Čikāgā 1997.g. 1.maija, pelnu urna apglabāta Bērzes kapos, Zemgalē. Viņa beidza Rīgā Valsts Mūzikas Konservatoriju, dziedāšanas un klavieru klasi. Bērni: Malda Zaija (precējusies Kēlere), dz. 1936.g.19.jūlijā Pļaviņās. Dzīvo Jelgavā. Valodu skolotāja. Trīs meitas. Ilgavare Zinta Mekšs (precējusies Kūlīte), dz. 1937.g. 10.nov. Slokā. Dzīvo Vankūverā, WA, ASV, žēlsirdīgā māsa, pasniedzēja māsu skolā (pensionāre). Divi dēli. Varidots Dainis Jēkabs Mekšs, dz. 1938.g.16. nov. Ârsts Sao Paulo, Brazilijā. Divas meitas, viens dēls. Kad atstājām Latviju, Maldai Zajai bija 8 gadi, Ilgavarei Zintai gandrīz 7 gadi, brālim Varidotam Dainim gandrīz 6. 1944.gada janvārī ar sirds trieku mira mātes tēvs Krišjānis Kalniņš, mūsu mīļotais vectētiņš. Lai vecmāmiņa Made nejustos vientuļa, vecāki mūs bērnus atstāja laukos. Parasti ziemas pavadījām Slokā mācītāja mājā, Kalpaka ielā 19. Kas notika no janvāŗa līdz rudenim - neatceros, liekas, ka mums bērniem dzīve ritēja normālās sliedēs, Vecvagaros auga cukurbietes un ziedēja kartupeļu lauks, mēs bērni gājām Bērzes upē peldēt. Uz rudens pusi pēkšņi visi kalpi aizgāja, mēs bērni ar māti un kalponi Geņu gājām cukurbietēm likt apkārt salpētera pulveri un kartupeļu ražas laikā ar groziem staigājam kartupeļu racēja mašīnai no muguras lasot kartupeļus. Ganu meitai uz ganībām atnāca pakaļ viņas māte. Mēs ar māti gājām ganos. Sirmajā vītolā pie govju aploka atradām balto emaljas kafijas kannu, kuŗu ganu meita nesa sev līdz uz ganībām. Pāri Vecvagaru birzij redzējām sarkanu atblāzmojumu, māte teica, ka Jelgava deg. Pienāca diena, kad tēvs satraukts zvanīja no Slokas un mātei pārmeta, ka viņa negatavojas bēgšanai. Laikam mana māte negribēja pamest savu māti. Vecmāmiņa atteicās doties trimdā, viņa gribot mirt Latvijā un atdusēties blakus vectētiņam. Otrs iemesls bija 1941.g. jūnijā uz Sibīriju aizvestā dēla Viļa atpakaļ sagaidīšana (tēvocis Vilis mira pirmajā izsūtījuma gadā). Steigā māte gatavojās ar mums atgriezties Slokā, tēvs solījās mūs sagaidīt ar autiņu kaut kur pusceļā starp Sloku un Bērzi. Māsa Zaija starplaikā bija no mājas pazudusi, paslēpās kādā grāvī, lai nebūtu jāatstāj vecmāmiņa. Zaiju atrada un ratos ielikuši savus saiņus, devāmies projām no mīļa cilvēka un vietas. Ko mana māte toreiz pārdzīvoja, varu tikai minēt. Atgriezāmies Slokā, tēvs un māte cepa ūdens kliņģerus ceļa maizei. Vienu nakti pārgulējām Slokas mācītāja muižas siena šķūnī, tālāk ceļš mūs veda uz jahtklubu Ķīšezera krastā, kur gaidījām tālāko transportu. Atceros tikai vienu mirkli no jahtkluba, es mazgāju traukus uz ķeblīša stāvēdama (to nesen apstiprināja manas krustmātes meita, kuŗa arī tur bija, bet es to neatceros). No Ķīšezera Baltijas jūŗā mūs aizveda mazs kuģītis.Izbraucām 1944.g. septembrī ar kuģi MONTE ROSA. 2004.g. jūnijā atgriezos pie Ķīšezera un krastā stāvēdama pēc 60 gadiem riju asaru kamolu. | |||||||||||
Fotogrâfiju autors: |
||||||||||||
Fotogrāfiju izmērs: |
1188 x 755 pixels, 141 KB | |||||||||||
Other photos from the donor: |
Donora bildes | |||||||||||
Līdzīgas bildes |
|
|||||||||||
