Atvadas no Manheimas
Atvadas no Manheimas
Mūs visus no Manheimas latviešu nometnes veda uz vilciena staciju, lai brauktu uz Švābu Gmindi. Biju laimīgs, ka tie draugi, kuri vēl nebija emigrējuši uz citām zemēm, arī brauca kopā ar mani. Man liekas, ka UNRRA sāka izvietot bēgļus, kur bija lētāk tos uzturēt, jo tukšas telpas nebija vērts turēt. Tā ir tikai mana spekulācija, es tiešām nezinu, kāpēc mēs braukājām no vienas nometnes uz otru. Septiņos gados Vācijā biju vairāk kā astoņās nometnēs. Vai tā bija laba dzīve?
ID numurs:
538
Nosaukums:
Atvadas no Manheimas
Avots:
Genis Zelčs
Vieta:
Manheima (Mannheim)
Zona:
Amerikāņu zona
Datums:
1949.gada 16. janvārī
Cilvēki fotogrâfija:
No kreisās puses Valda Naruns, Dagnija Antmanis, Ruta Miķelsons un Inese Kalniņš.
Apraksts:
Četras sievietes pozē pie vilcienu vagona.
Stāsts:
Mūs visus no Manheimas latviešu nometnes veda uz vilciena staciju, lai brauktu uz Švābu Gmindi. Biju laimīgs, ka tie draugi, kuri vēl nebija emigrējuši uz citām zemēm, arī brauca kopā ar mani. Man liekas, ka UNRRA sāka izvietot bēgļus, kur bija lētāk tos uzturēt, jo tukšas telpas nebija vērts turēt. Tā ir tikai mana spekulācija, es tiešām nezinu, kāpēc mēs braukājām no vienas nometnes uz otru. Septiņos gados Vācijā biju vairāk kā astoņās nometnēs. Vai tā bija laba dzīve?
Avota DP vēsture :
1944 gadā komunisti sāka uzvarēt vācu armiju un mūsu lauksaimiecībā “Molani” Baltinavas pagastā vācieši ievācās karot. Mums bija jāatstāj mājas drošības dēļ. Salikām ratos ko varējām un paņēmām govi, lai man būtu piens, un 21.7.1944 braucām pie radiem tālāk no Krievijas robežas, kas pie mums bija tikai 16 kilometru attālumā. Pēc kādām dienām tur, vecāki nosprieda, ka mans tēvs nevar palikt zem komunistiem, jo viņu kā pirmo vestu uz Sibīriju. Iespējams arī, ka mans vecākais brālis Âdolfs, kurš bija SS vienībā, atkāpsies ar vāciešiem un tā, bēgot, mēs visi atkal būtu kopā. Un tā mēs atkāpāmies tālāk un tālāk. Kad sākām dzirdēt šauteņu trokšņus, atkal braucām tālāk, kamēr nedzirdējām artilērijas troksni. Mēs gulējām zem zvaigznēm, vai arī, ja bija slikts laiks, prasījām kādam saimniekam, vai mēs nevarētu palikt pa nakti, vai ilgāk kādā šķūnī. Cēsīs mans vidējais brālis Jānis arī bija iesaukts armijā. Un tā nekādā gadījumā mēs nevarējām palikt zem krievu varas. Beidzot tikām Rīgā, pavadījām dažas dienas un mēģinājām tikt uz kuģa, lai brauktu uz Vāciju. Govi mēs atdevām kādiem rīdziniekiem, bet neviens negribēja mūsu divus zirgus. Tēvs nevarēja tos atstāt uz ielas un mēs braucām tālāk līdz Ventspilij. Beigās vairs nebija zemes, par kuru atkāpties un tā mēs ar kuģi 4.11.1944 braucām uz Dancigu, kas tagad ir pazīstama kā Gdansk, kur tikām divās dienās. Pēc dažām nedēļām tur, mūs paņēma kāds vācu pulkvedis, kas bija dzimis un audzis Latvijā, lai mēs strādātu viņa fabrikā. Es biju 13 gadus vecs un strādāju fabrikā, kas bija Nikolajā, Polijā. Bet krievi mums bija aiz muguras. No Nikolajas mes izbraucām ar pulkvedi pašā ziemas vidū ar ragavām 26.1.1945. Sonnenbergā, Vācijā, mēs tikām 20.2.1945. Bet mums par nelaimi, lai arī Amerikas armija to ieguva, pēc dažām nedēļām viņi to atdeva krieviem. Mēs atkal pakojāmies un devāmies uz Vīsbādeni. Vīsbādenes nometnē no 1945.g. augusta līdz 2.11.1946. Kaselē bijām no 3.11.1946 līdz 18.8.1947. Manheimā dzīvojām no 19.8.1947 kādās vācu barakās, kas bija Reinas krastā. No Manheimas baraku nometnes mūs aizveda uz vienu nometni - nezinu kur un kā to sauca - bet tā bija kļūda. Tur dzīvoja cittautieši un pēc dažām dienām mūs veda atpakaļ uz Manheimu, tikai uz citu nometni. Manheimu atstājām 17.1.1949. Švābu Gmindē no 17.1.1949 līdz 14.12.1949. Dillingenē es no 14.12.1949 līdz 6.1.1950, mani vecāki palika ilgāk. Es Štutgartē no 6.7.1950 līdz 20.8.1951. Ludwigsburgā no 20.8.1951.
Fotogrâfiju autors:
Genis Zelčs
Fotogrāfiju izmērs:
521 x 749 pixels, 104 KB
Other photos from the donor:
Donora bildes
Līdzīgas bildes
Atvadās K. Gundersens
Atvadas no bērniem
Atvadas no vadītāja
Atvadas no vadītājas.
Atvadas Valkas DP nometnē