Puikas no Mēzenes nometnes
Mēzenes (Meesen) nometne Lībekā. Puikas sniegā.
ID numurs: |
557 | |||||||||||
Nosaukums: |
Puikas no Mēzenes nometnes | |||||||||||
Avots: |
Rita Petričeka | |||||||||||
Vieta: |
Lībeka (Lübeck) | |||||||||||
Zona: |
Angļu zona | |||||||||||
Datums: |
||||||||||||
Cilvēki fotogrâfija: |
||||||||||||
Apraksts: |
Grupas attēls. Puiši un vīrieši stāv sniegā. Fonā ēkas. | |||||||||||
Stāsts: |
Mēzenes (Meesen) nometne Lībekā. Puikas sniegā. | |||||||||||
Avota DP vēsture : |
Kopš 1946. gada dzīvojām Lībekā, mana māte, māsa un es. Lībekā bija vismaz četras, ja ne piecas dīpīšu nometnes. Kad mana māte strādāja latviešu slimnīcā, mēs dzīvojām Marliflatas (Marli Flat) nometnē, jo tur dzīvoja slimnīcas darbinieki. Māja bija trīs vai četrstāvīga, katrā stāvā bija dzīvoklis ar trim istabām, virtuvi un sauso mazmājiņu. Vannas istabas nebija. Katrā istabā dzīvoja viena ģimene. Istabas bija maziņas. Mums bija viena divstāvu gulta, vēl viena maza gultiņa, kumode, stūra skapis, pūra lāde, vidū galds un četri krēsli. Ja pie galda apsēdās, tad gaŗām nevarēja paiet. Taču mums tajā istabā bija klavieres. Nometnē bija arī Hess jaunkundze, pie kuŗas klavieru stundas ņēmām jau Latvijā Tukumā. Tā nebija mūsu izvēle, bet vecāki tā gribēja. Vēlāk, kad mana māte slimnīcā vairs nestrādāja, dzīvojām kādu laiku Valderzē (Waldersee) un pēc tam Mēzenes (Meesen) nometnēs. Valderzē mums vēl bija atsevišķa istaba, bet Mēzenē dalījām istabu ar vēl divām ģimenēm. Valderzē labierīcības bija kopējas katram dzīvoklim, bet Mēzenē vienas pa visu stāvu, kā jau kazarmēs. Vannas istabu nebija nekur. Saviesīgā un kultūras dzīve Lībekā bija ļoti aktīva. Abas ar māsu, protams, gājām skolā, sportojām, apmeklējām teātŗa izrādes, dažādus koncertus, mākslas izstādes, sporta sacīkstes, staigājām ar puisīšiem pa vāciešu ģimenes dārziņiem u.t.t. Kad slēdza Lībekas Latviešu ģimnāziju, visi braucām uz Neištati (Neustadt Holstein), jo tur atvēra latviešu ģimnāziju. Bija jābrauc ar vilcienu un jādzīvo internātā. Tur gāja lustīgi. Tos gadus no savas dzīves negribētu izlaist, kaut gan zinu ļoti labi, ka pieaugušiem cilvēkiem, kam nebija nekādu sabiedrisku, pedagoģisku vai māksliniecisku pienākumu dzīve nebija ne viegla, ne piepildīta. | |||||||||||
Fotogrâfiju autors: |
||||||||||||
Fotogrāfiju izmērs: |
725 x 495 pixels, 41 KB | |||||||||||
Other photos from the donor: |
Donora bildes | |||||||||||
Līdzīgas bildes |
|
|||||||||||
