Lai arī tai baznīcai nebija nekāda sakara ar nometni, stāsts ir interesants. Kad Eiropā esot bijusi melnā sērga, tūkstošiem cilvēku bija miruši. Ielejā nebija glābiņa, tāpēc tie, kuri vēl bijuši dzīvi, kāpuši kalnā, lai būtu tuvāk pie Dieva un varbūt viņš labāk dzirdētu viņu lūgšanas. Kad melnā sērga bija pagājusi, tie, kuri bija kalnā, bija palikuši dzīvi. Lai slavētu Dievu un pateiktos par dzīvību, viņi kalna galā uzbūvēja baznīcu. Tuvumā ir maz iedzīvotāju, bet glābto cilvēku radi un citi palīdz uzturēt šo baznīcu. Kā redzams, altāris vienmēr ir apkopts. Ēkās pie baznīcas neviens nedzīvo, tikai tas, kas to apkopj.