Meitenes tautastērpos
Man mamma uzšuva tautastērpu no segas, kas bija nokrāsota tumši zila Rucavas tērpam. Esmu priekšā nopietna. Biju jaunākā un Dagnija Zariņa mazākā (divus mēņešus vecāka par mani). Ar Dagniju braucām kopā vienā kuģī uz Austrāliju. Citas meitenes nepazīstu, arī ne komitejas kungus.
ID numurs: |
912 | |||||||||||
Nosaukums: |
Meitenes tautastērpos | |||||||||||
Avots: |
Selga Pešudovs | |||||||||||
Vieta: |
Fallingbostele (Fallingbostel) | |||||||||||
Zona: |
Angļu zona | |||||||||||
Datums: |
1948. g | |||||||||||
Cilvēki fotogrâfija: |
Priekšā 2. no kreisās Selga Stārķis. | |||||||||||
Apraksts: |
Starp astoņām meitenēm tautastērpos stāv vīrietis. | |||||||||||
Stāsts: |
Man mamma uzšuva tautastērpu no segas, kas bija nokrāsota tumši zila Rucavas tērpam. Esmu priekšā nopietna. Biju jaunākā un Dagnija Zariņa mazākā (divus mēņešus vecāka par mani). Ar Dagniju braucām kopā vienā kuģī uz Austrāliju. Citas meitenes nepazīstu, arī ne komitejas kungus. | |||||||||||
Avota DP vēsture : |
Dzimusi Selga Stārķis 8. oktobrī 1942. g. Rīgā. Atstāju Latviju 1944. g. 10. oktobrī no Liepajas ostas ar māti Ilonu un viņas māti Emīliju Lasmanis – manu Omammu. No sākuma bijām Hanoverā, kur bumbas bieži krita naktī uz dzelzceļa, tur pavadījām daudz naktis pagrabā. Ilona dabūja mums bēniņu istabu Vicenbruhā, kur klusāki. Pēc kaŗa mēs tikām ievietoti nometnē Cellē barakās. Tēvs Edgars tur mums pievienojās un pelnījās smago mašīnu braukšanā. Tur nosvinēju trešo dzimšanas dienu un atceros savu draudzeni, Brigitu Plūmu. Viņa bija liela meitene ar gaŗām bizēm. Bijām ar citām latviešu ģimenēm 1946. g. vienā gaišā lauku mājā Dipenau. Mūsu istaba kādreiz bijusi viesu istaba. Vienā istabā bija Grinberga kundze, skolotāja. Viņa sāka mācīt vecākos bernus un mēs mazie arī piedalījamies.Tur dzimšanas dienas tika svinētas ar kriņģeļiem un dzeramo. Nauda bija cigaretes, ko sarkanais krusts dāvāja bēgļiem. Manējie nepīpēja. Tad mūs pārveda uz Uchti. Dažas ģimenes bija tās pašas un tur mēs bijām augšstāvā ar 2 istabām un krāsni, kur paši varējam vārīt ūdeni utt. Kamēr bijām tur, mana māte aizbrauca uz Bahd Rēburgas slimnicu, un 1947. g. 17. novembrī piedzima mans brālis Udo. Kad mūsu papīri tika kārtoti braukšanai uz Austrāliju, tikām ievietoti Fallingbosteles nometnē. Tur bija lielas divstāvu mūra ēkas, bet uz virtuvi bija jānes piena kannu, lai dabūtu karsto dzeramo utt. Es gāju latviešu skolā. Tur bija medicīnas pārbaudes un pases foto uzņemšanas. Fallingbostelē pavadījām Ziemassvētkus un sagaidījam jauno 1949. gadu. Latvieši svinēja Ziemassvētku eglīti un bērniem izdalīja paciņas no UNRRA un školādi. Jaunā gadā atradamies Seedorfā sniegā koku barakās, kur ar avīžu papīru bija jāpiepilda sķirbas sienās. No turienes ar vilcienu braucām uz Itāliju un divas nedēļas Aversas nometnē, pirms ar lopu vilcienu mūs aizveda uz ostu, kur US General Sturgis mūs aizveda uz Austrāliju maija menesī 1949. gadā. | |||||||||||
Fotogrâfiju autors: |
||||||||||||
Fotogrāfiju izmērs: |
750 x 509 pixels, 91 KB | |||||||||||
Other photos from the donor: |
Donora bildes | |||||||||||
Līdzīgas bildes |
|
|||||||||||
