Turnīrs notika no 28.12.1946 līdz 05.01.1947.
Kā kara bēgļi Liepiņu ģimene ar trim Rīgā dzimušiem dēliem Olģertu (1940.g.), Rūdolfu (1941.g.) un Jāni (1943.g.) nonāca Libekā, Ziemeļvācijā, toreizējā angļu zonā. DP nometņu laikā Jānis Liepiņš organizēja Latviešu Šacha Apvienības angļu zonas šacha individuālās meistarības un piedalījās kā Volterdingenas (pie Zoltavas) nometņu meistaru izcīņas finālā, kurā uzvarēja A.Raņķis. Turnīra laikā piedzima ģimenes vienīgā meita Lauma (03.01.1947.g.) un šacha draugi zobojās, ka vajadzēja ielikt šacha dievietes Caissas vārdu.
Neskatoties uz lieliem uztraukumiem tajā dienā, laimīgais tēvs pieveica savu pretinieku Dr. J. Zemzaru, pielietojot sava paša izgudroto īpatnējo atklātnes variantu, kuru humorīgi nosauca par “Ķīpsalas steķu gambītu”. Šo aso spēles veidu viņš bija izgudrojis Rīgā, kopā ar saviem Latvijas Universitātes studiju biedriem atpūšoties pēc peldes Daugavā. Lai gan nevienā šacha teorijas grāmatā tā nebija pieminēta, ar šo atklātni viņš guva daudz uzvaru, vēlāk par Zolingenas simultāna spēles sarīkojumā pieveicot bijušo pasaules meistaru Maksi Eivi.